|
Novembris 25., 2014
16:59 - par mēnešreizēm Es te vācu stāstus par mēnešreizēm vienas idejas realizēšanai.
Pašlaik labākais iesūtītais stāsts par mēnešreizēm ir sekojošs: "Mēnešreizes man sākās tieši pirms došanās uz ģimenes svinībam pie manas tantes. Es biju briesmīgi apjukusi, jutos nelaimīga, netīra. Mamma man palīdzēja puslīdz tikt galā ar fiziskajiem aspektiem, iedeva lignīna tīstokli, kas bija neērts un berza. briesmīgi lūdzos, lai viņa nevienam nesaka. Uz svinībām manis dēļ ieradāmies ar nokavēšanos. Sasēdāmies ap galdu kādi 30 cilvēki un pēkšni tante piecēlās un iebelza spēcīgu pļauku man pa vaigu. "Tas tāpēc, lai tev vienmēr būtu laba sejas krāsa!" (tas ir tāds ticējums - ka pirmajā mēnešreižu dienā esot jāiesit pļauka) Un paskaidroja visiem klātesošajiem, ka man šodien sākusies pirmā menstruācija. Man likās, ka es degu tajā pieaugušo pasaulē."
Man laikam nav nekas tāāds. Kad man bija 13 gadi, tad mēs ar mammu pirmo reizi aizbraucām uz Lietuvas tirgu pirkt lētākas preces. Tas bija dzīvi mainošs moments, tiku gan pie džinsa svārkiem, gan dermantīna mugursomas, gan spēļu konsoles un Modern Talking kasetes - tās ir lietas, kas mani vienas nakts laikā no klases losenes pārvērta par vidusšķiru. Un pašās beigās mēs nopirkām paketes - Always, nakts paketes - mamma teica, ka nevar zināt, cik liela būs asiņošana. Es par tām biju tādā sajūsmā, ka uzreiz izpakoju un izpētīju, izlielījos vecmammai, ka rekāda tehnoloģija tagad pieejama. Un šausmīgi ilgi gaidīju - nu kad tad beidzot. Tās sākās 1 dienu pirms pirmā ginekologa apmeklējuma. Iegāju, protams, ka nekādas pārbaudes man nebija un iznācu ārā. Un visi uz mani ar aizdomām skatījās - kas ar mani nav kārtībā, ka es tik ātri esmu tikusi cauri.
Kā bija jums?
|
Comments:
| From: | elina |
Date: | 25. Novembris 2014 - 19:42 |
---|
| | | (Link) |
|
es pat neatceros,cik man bija gadi, bet diezgan spilgti atceros, ka bija pasaules čempions futbolā un tāpēc mammu varēja noķert vienatnē. Bija šausmīgs kauns kaut ko stāstīt. Nu, mammai kauns. Draudzenēm, protams, tika stāstīts, ar lielu lepnumu.
| From: | jim |
Date: | 25. Novembris 2014 - 23:07 |
---|
| | | (Link) |
|
tiešām? manā skolas laikā neviena par to nerunāja un nekāda salīdzināšanās nenotika. es klausos par to ar lielu izbrīnu. (man šķiet, ka vienīgā saruna par mēnešreizēm ever ar draudzeni man bijusi, kad pirms pāris gadiem, jau nobriedušā vecumā, abas vienvakar cierējām uz vienu čali un kaut kā ar smiekliem atklājās, ka abas asiņojam un neviena no mums uz viņu šovakar nepretendē, tas arī bija pirmais pierādījums daudz kur dzirdētajai tēzei, ka labām draudzenēm neizskaidrojamu iemeslu dēļ cikli mēdzot pieskaņoties. bet tā, kālab man kādam būtu jāstāsta vai jāuzklausa stāsti par viņu izdalījumiem, kur nu vēl pusaudža gados.)
| From: | jim |
Date: | 25. Novembris 2014 - 23:09 |
---|
| | | (Link) |
|
par ciklu saskaņošanos atceros arī jauku stāstu no vienas draudzenes, kas kādu laiku dzīvoja Kalifornijā kaut kādā ekohipiju kopienā meža vidū, un tur visām džusēm pamazām mēnešreizes sasinhronizējušās, tālab viņas pie ugunskura ar ģitāru mēdza kopīgi izpildīt Bītlu "Let it be" versijā "Let it bleed".
Ārprāts, es neatceros. Man bija laikam 13 (vai jau 14?). Nav ne jausmas, kā tas notika.
| From: | shiry |
Date: | 25. Novembris 2014 - 20:54 |
---|
| | | (Link) |
|
Atceros tikai to, ka tas bija jau pēc manas piecpadsmitās dzimšanas dienas un ka briesmīgi bija jāsaņemas, lai mammai pateiktu, jo sazin kāpēc bija kauns.
es reāli GAIDĪJU, kad man sāksies mēnešreizes, jo visām klases foršajām meitenēm jau tās bija sen un tas kaut kādā mistiskā veidā apliecināja viņu sievišķību (viņām bija arī lielas krūtis, bet man tādas vispār parādījās tikai grūtniecības un barošanas laikā). gaidīju ilgi, līdz vienu rītu atgadījās pilnīga ezotērika - man vienkārši šķita, ka šodien tās mēnešreizes sāksies. nozagu mammai paketi, ieliku biksītēs, aizgāju uz skolu - pirmā stunda bija koris. dziedāšanas laikā sajutu, ka kaut kas notiek. starpbrīdī apskatījos - jā, ir, un tas bija svētlaimes pilns brīdis, haha.
| From: | mufs |
Date: | 25. Novembris 2014 - 22:51 |
---|
| | | (Link) |
|
es laikam diezgan gaidīju,kad tas gadīsies, bet tas notika,kad mamma bija slimnīcā, savukārt es - pie viņas krustmātes. tad nu es visa tāda sajūsmināta gāju viņai teikt, a viņa tā lietišķi, neienteresēti (bet varbūt pati samulsusi) mani atšuva, un es biju bēdīga. tad vēl bija tās briesmīgās 2cm biezās paketes ar vienu šauru līmes svītriņu pa vidam. lai dzīvo spārniņi! |
|