es reāli GAIDĪJU, kad man sāksies mēnešreizes, jo visām klases foršajām meitenēm jau tās bija sen un tas kaut kādā mistiskā veidā apliecināja viņu sievišķību (viņām bija arī lielas krūtis, bet man tādas vispār parādījās tikai grūtniecības un barošanas laikā). gaidīju ilgi, līdz vienu rītu atgadījās pilnīga ezotērika - man vienkārši šķita, ka šodien tās mēnešreizes sāksies. nozagu mammai paketi, ieliku biksītēs, aizgāju uz skolu - pirmā stunda bija koris. dziedāšanas laikā sajutu, ka kaut kas notiek. starpbrīdī apskatījos - jā, ir, un tas bija svētlaimes pilns brīdis, haha.

(Reply to this)