Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Janvāris 15., 2021


kants
23:30 - neaprakstāmi
man šķita, ka esmu redzējis visu, bet pirmo reizi mūžā trūkst analītisku kategoriju, lai aprakstītu filmu - padomju emigranta slavas cukermana šedevru liquid sky (1982) 
nu, like heroīns + citplanētieši + augstā mode? 



Tags: , ,

(1 raksta | ir doma)

neraate
23:25
Bērnu runa, jaunvārdi:
strūpēt
inadupsis
kiūsik

(3 raksta | ir doma)

sirualsirual
22:55
viens no lielākajiem pārpratumiem, kurus esmu novērojis latviešu valodas lietojumā, ir nespēja izšķirt starp “tāpēc” un “tādēļ”. tie drīzàk ir antonīmi.

(4 raksta | ir doma)

klusums
21:55
Esmu palaidusies, mana izaugsme ir atkal iestagnējusi un vispār #vissirslikti. Nu labi, nav jau, nav... Es nekad nespēju to viss ir slikti lietot pilnīgi nopietni, tur vienmēr apakšā ir pašironija. Bet tajā pašā laikā es arī nevaru bieži lietot pa jokam šo, jo katrā daļā daļa joka un joki vispār kā spēcīgs normalizācijas rīks un es jebkādā veidā atsakos pieņemt, ka kaut nedaudz "viss ir slikti" ir patiess. Vienmēr ir kaut kas labs un vispār man ir laba dzīve ar daudzām privilēģijām.

Piemēram, labā ziņa manā izaugsmē ir tā, ka es esmu pasākusi biežāk rakstīt savā kladītē. Visbiežāk tur ir šāda shēma:
Kaut kas nav labi, kaut ko nedaru? Kāpēc? Ar zemapziņas palīdzību izpīpēju pa punktiem. Uzrakstu pozitīvās pārliecības, parasti tām jau gana daudz ticu un vienkārši ir jāizvelk apziņas virspusē un jāaktualizē.

Un tas arī viss. Parasti nostrādā ļoti labi. Bet parasti man ir ĻOTI grūti šo uzsākt. Piemēram, šodien es esmu prokrastinējusi gandrīz visu dienu, mazliet parakstīju skolai vajadzīgo, bet tur paragrāfs vajadzīgo 5 vietā. Un neesmu šo rakstu uzdevumu darījusi. Vispār jau apaļu nedēļu prokrastinēju ar konkrēto skolas lietu. Šausmas pārņem, kā būs ar kursa darbu/bakalaura darbu, ja šis man personīgi ir ĻOTI VIEGLS rakstu darbs. Refleksija. Es taču tādas varu cept vienu pēc otras, nav jau zinātniskā eseja, kur katrs vārds ir jāpamato ar atsaucēm.

Un es VĒL neesmu paveikusi iepriekšējā gada refleksiju, to kas privāta un man. Vismaz šim gadam ir izstrādāts virziens kā strādāt. Bet ir sajūta, ka ir grūti. Varbūt tā ir nepareiza sajūta. Bet arī - pēdējās dienas cīnos ar PMS trauksmi, varbūt ... nē, vnk sevis pažēlošana nav pareizā atbilde. Varbūt man atkal vajag ikdienas izdarītā kalendāru. Jo nedēļa liekas vnk nožēlojama, es pat nezinu, kur šī nedēļa palika. Oh, wait! Es strādāju. Un nedeļas sākumā pat arī vēlās maiņas. Nu labi, nav tik traki ar mani. Bet lūk, vajag ikdienas pierakstiņu, kur paskatīties, ko tad es šodien, vakar, aizaizvakar darīju. Un varbūt alko vajadzētu piebremzēt. (Teica klusums un aizgāja sev ieliet, tās turklāt šodien vakariņas, ja!)

Nu labi, šīs tādas random domas pa galvu maisās. Varbūt vajag pieturēties pie konkrētas striktas sistēmas. No otras puses man besī konkrētas striktas sistēmas un es vienmēr, it īpaši psiholoģiskajās lietās, izdaru pa savam. Jā vispār būtu ērti, ja būtu Daddy Dom uz ko paļauties, lai nav tā, ka es esmu vienīgā uz ko varu paļauties, bet būsim godīgi, es nezinu vai es vairs spēju. Es pat nezinu vai gribu. Jā, tajā sevis iedomātajā idealizētajā veidā, jā, noteikti gribu, bet reālistiskajā? Bet varbūt arī mani pieņēmumi, kas ir reālistiski ir sagrozīti, varbūt es VARU dabūt ideāli, bet tas nekad nenotiks ar šitik nepārliecinātu vēlmi, ka tas vispār ir iespējams. Un lūk, attiecībās arvien vairāk veidojas tā, ka es esmu augšējais cilvēks. Diezgan sāp šis viss īstenībā.

Bet jā. Es jūtos apjukusi. Varbūt tas ir pārāk vājas identitātes dēļ. Nemāku noraksturot vārdos. Mana identitātes izjūta ir spēcīgāka nekā jebkad tā ir bijusi. Bet varbūt vienkārši nepietiek. Tā ir tā spēcīgā izjūta, ka, jā, es zinu, kas es esmu, ko es daru, kur es eju. Ir daļa, kur es to skaidri zinu, bet vispār es jūtos kā uz nestabila pamata/ceļa. Un tas arī liedz noorientēties. Jā, varbūt man vajadzēja atrast Lielo Mērķi, uz ko strādāt. Nu tīri pašizaugsmē. Jo tie mazie, ikdienas, ir baigi ok, bet tie nerisina Iemeslu un Cēloni. Šim gadam, piemēram, es ļoti redzu, kā vajadzētu koncentrēties uz skolas lielajiem rakstu darbiem (galu galā šis ir gads, kad jāuzraksta bakalaurs), bet es ļoti jūtu cik tas ir fake mērķis. Ne tāpēc, ka nesvarīgs, ļoti svarīgs, bet tāpēc, ka problēmas ar to ir sekas nevis cēlonis. Es pat nevaru izvēlēties tēmu, jo nevaru saprast, kas ir Mans un kas Man interesē un būs vajadzīgs. Bet identitāte, sevis izjūta un stabilitāte... jā... tas ir tas. Pēkšņi arī šobrīd jūtos stabili, skaidri un sakārtoti. Nav tas apjukums, kas bija visu šī ieraksta laiku.

(ir doma)

mufs
21:01 - Ewww
Bezgalīgi sen nebiju tīrījusi kaķa podu, bij piemirsusies tā smirdoņa
Bet šodien tik auksts, ka kaķīts dārzā nevarēja, bija spiests iet uz kasti

Varbūt tomēr man nav iebildumi, ka viñam ir toča zem īves un visur pa perimetru
Tags:

(ir doma)

rasbainieks
04:41
šajā gadalaikā feisbuka memoriji to vien dara, kā baksta ar duncīti paribē
on this day pirms tik un tik gadiem biju argentīnā-brazīlijā, pirms tik un tik taizemē, un tad jau пошло поехало katru gadu – vjetnama, vjetnama-taivāna, vjetnama-šrilanka, vjetnama-timora
grezni esam dzīvojuši, čo
neko, mācos atkal latvijas ziemu nesadalītā veidā

(ir doma)

Janvāris 14., 2021


martcore
23:42
pateicoties lietotāja simamura rekomendācijām, seriālu "staged" esmu jau noskatījies divreiz pēc kārtas, un pat neesmu iesildījies
vispār es biju pārliecināts, ka beigās ir jāparādās mārtinam frīmenam ar kolinu fērtu, taču viņus ir atstājuši uz saldo ēdienu
un frīmens, nelieliels spoilers, savā ziņā arī parādās
ar maikla šīna komentāru "suka, bļeģ, man vajadzēja būt bilbo beginsam gredzenu pavēlniekā!"
tāds sāc skatīties - tiešām, šins vairāk atgādina hobitu, nekā frīmens
un viss tādā garā

palaist garām šo pasākumu ir noziegums pret cilvēci
ā, tur vēl ir kristofa volca fantastiskas pāris minūtes

(3 raksta | ir doma)

kants
22:01 - pēc kā garšo jauna džeka olas?
sakapā 2 nelielus sīpolus un 2 lielas ķiploka daivas, un vienas bundžas (20 oz) apmērā jaunu jurģaugli (? young jackfruit), apcep un 45 min sutini pannā zem vāka, pievienojot pustējkaroti šķidro dūmu un tikpat muskatrieksta eļļas, čili mērces paliekas un labu ēdamkaroti zivju mērces, ar ko izskalota čili pudele, šķipsnu brūnā cukura, maltus melnos piparus un oregano, palaikam pielejot nedaudz ūdeni (pareizi būtu dārzeņu buljons).
samīci iegūto masu ar divām lielām ēdamkarotēm tempuras miltu, kad gana atdziest, savel labas frikadeles lieluma bumbās-olās, un liec uz pannas, cepampapīra, apšpricē ar eļļu un liec karstā cepeškrāsnī uz apmēram stundu.
servē ar bārbekjū mērci vai kā kotlešmaizītes.
Garastāvoklis:: monkey shoulder
Mūzika: Johnny Cash - The Mercy Seat

(17 raksta | ir doma)

teja
17:22
labi, notiek polarizācija. manuprāt, (es to jau teicu, bet atkārtošu vēl xx reizes) pašlaik svarīgāk ir nevis uzvarēt, bet sadzīvot, atgriezties pie kaut kāda kopsaucēja par to, ka mūsu galamērķis ir būt kopā. sabiedrības vadītāju darbs pašlaik ir neapskaužams, un ekspertīzes trūkums acīmredzams. kaut kādas grupas pieprasa viena otru izstumt. gājiens no vienas, gājiens no otras. kur tagad ir visi augstas izglītības ieguvušie mediatori, pāru terapeiti, nevardarbīgās komunikācijas eksperti, budisti u.c. vidutāji, kur tas notiek, ir īstais brīdis iet politikā: trešais ceļš pašlaik ir vairāk vajadzīgs nekā jebkad agrāk

(8 raksta | ir doma)

neraate
18:20
Ko izdarīt ar a) panīru, b) cepta baklažāna pusēm lai ēstu arī visādi smalki ļaudis?
Radošā krīze

(9 raksta | ir doma)

penny_lane
18:06
es nekļūšu rūgta.

dusmīga - jā, daudz un bieži. bet ne rūgta.

(2 raksta | ir doma)

mufs
15:50 - Zābakspiede
klau, vai auduma zābaku var izstaipīt? sendienās ādas kurpēs ielēja šnabi un pastaigāja pa māju, lai iestaipās, vai tas varētu strādāt?

tā kā gadiem ziem bij gājusi ar līkumu, ziemainie apavi pamazām atklanījās, atstājot divus pārus, kas abi sniegā brienot sāk laist mitrumu, tad nu panikā nopirku Dekatlona bērnu nodaļā zābīšus (jo sieviešu nodaļā 36/37 izmēra nebija) - kaut kāds impregnēts audums; viss būtu labi, bet mazliet spiež pēdas sānos - redz, man tās kājas neizauga tālāk par 36.izmēru, jo auga platumā, tāpēc pleznām nereti ir grūti.
bet notirpuši pirksti vairāk arī salst, tad nu funktierēju, ko darīt.

sestdien sola pavisam mīnusus, bet esmu pieteikusies ziemojošo ūdensputnu uzskaitei, un tur būs biš, ko nobristies.

(22 raksta | ir doma)

sirualsirual
14:17 - zāle, mana svērtā sega
uz kādu mēnesi biju atkal palicis par pothedu, viss it kā ir norm, domāju, ka man uzlabojās fiziskā veselība (miega dēļ), tai pat laikā paliku par garlaicīgāku cilvèku, apspiests tika mans jocīgums, pa daļai atdots šim augam. nav teikts, ka tagad ar joni viss cauri, bet ar gandžas give or take atkal esmu iepazinies, atstāšu trauksmainākiem periodiem, sanāca atslēgties ne tikai miegam, bet arī pasaulei.

(7 raksta | ir doma)

teja
11:48
šaha seriāls tiešām ir ļoti slikts, pēc 1.sērijas tālāk neskatīšos, toties atypical - paldies kosmosam, kas tādu ir uzražojis! un usnei, kas ieteica. sen nekas uz ekrāna mani nebija tā iepriecinājis. lai arī protams - autisma kopienas pārmetumi - galvenokārt, kāpēc nevarēja noalgot aktierus ar autismu, ir ļoti valid. & vai gadījumā neirotipisks cilvēks kas tēlo autistu nav kind of a blackface. es pazīstu vienu ļoti labu hard working autisku dejotāju, kurai tiešām deja ir visa dzīve, un viņa nevar atrast darbu, pat Somijā, jo viņai ir ļoti īpašas prasības attiecībā uz dzīvošanu, ceļošanu, mēģinājumu apstākļiem un arī dejas stilu - ir lietas, ko viņa nedarīs. un laikmetīgā deja ko dominē psihopātiski horeogrāfi ir tāda pati hierarhiska gaļas mašīna kā holivuda - comply or die. protams, ka ar ASD cilvēkiem ir grūtāk strādāt, un lai arī man filma ļoti patika, par šo tematu vēl stipri padomāšu.

(10 raksta | ir doma)

martcore
10:18
a ir kaut kur toto, kurā var aiznest naudu uz navaļnija atgriešanos dzimtenē:

- iesēdinās 3.3
- neiesēdinās 2.0
- būs mahačs 1.4

uzreiz tādā paineplā, teiksim, nevis mistiskajā xbetā

(3 raksta | ir doma)

Janvāris 13., 2021


jim
22:08
Kopumā tā varbūt pat nav slikta lieta, ka Satversmes 110. pants ir aktualizēts. Liberāļi nevar aši uztaisīt likumprojektu, kas ierosina pantu attīrīt no toksiskās Šlesera redakcijas uz tās sākotnējo normālformu, un iedot to Saeimā uz nobalsošanu, tīri tā, līdzsvaram?

(9 raksta | ir doma)

mufs
18:03 - sejas krēms -10 grādiem
es zinu, ka es šito prasu ik pārgadus, bet varbūt kaut kas jauns un labs ir uzradies?

pēdejoreiz nopirku vairāku ieteikto Daily Defence no Madaras, bet vēl nav pat īsti mīnusi, taču mani vaigi pleķojas no raitas vicošanas pa mežiem.
Tags:

(12 raksta | ir doma)

neraate
18:42
ne tikai darbības vārds 'līž' bet arī kloķē, kā 'viņš sēž mašīnā un kloķē'
un neatceros, vai teicu, bet sniegavīram vārds ir Sniesnis

(3 raksta | ir doma)

klusums
15:48
Bezmaz vai apraudājos. (Nu labi, apraudājos, esmu crybaby.) Par sevi, par citiem un pasauli. Nezinu kāpēc svara, ēšanas un fiziskās veselības tēma ir tik smaga pat man. Varbūt tāpēc, ka tikai viens no svara aspektiem man ir puslīdz kārtībā. Un tas ir - izskatos gana tieva pat tagad, bet tas nav ne veselīga uztura, ne veselīgas attieksmes pret ēšanu, ne fiziskās formas dēļ. Un pasaule turklāt ir negodīgi iekārota, jo diskriminē uz šī pamata jo ļoti. (Jā, pārmērīga taisnīguma izjūta nav baigi forša lieta, par sevi uz citu rēķina nespēju priecāties.)

Ir smagi. Un smagi ir tāpēc, ka tā ir milzīga problēma, kurai es neredzu risinājumu. Nu man būs jāēd visu atlikušo dzīvi, u know. Katru dienu vairākas reizes dienā ir jādomā par to, ko likt sevī iekšā un tam jābūt garšīgam, pietiekami veselīgam, pietiekami sabalasnētam... Paliek smagi domājot par to. Vajag personīgo pavāru, kas staigā pakaļ, varbūt tad. Jo šodien es esmu... izdzērusi kafiju (bez cukura, bez piena)... un bišītiņ iedzērusi to pulverīša maisījumu (Mana, tas ir viens no tiem, kas pulverveidā piedāvā maltīti, bet es esmu izdzērusi šodien kādu trešdaļu no vieglas maltītītes daudzuma.), tikko iesāku dzert tēju ar pienu un medu. Ah, pareizi, kolēģes atstātās vafeles kādas 5gab. Tas ir viss. Un šādi, nesaprotot, ko tad es ikdienā ēdu, mēdz gadīties bieži. (Vafeles droši vien nebija vegāniskas, fck!)

Varbūt man vajag pārstāt teikt, ka man nav nekādu ēšanas traucējumu. Jā, varbūt.

(4 raksta | ir doma)

neraate
17:00
trīs dienas neesmu gulējusi uz asumiem, komplektā ar lielo staigāšanu reāli jūtu efektu. un muti pirms miega aizlīmēt arī nekādi nevaru atcerēties. t.i. atceros kad jau tīksmīgi laižos miegā un negribas iztraucēt
nekas, tagad saņemšos un būs labi

(3 raksta | ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba