|
Novembris 25., 2014
kuces_kundze | 16:59 - par mēnešreizēm Es te vācu stāstus par mēnešreizēm vienas idejas realizēšanai.
Pašlaik labākais iesūtītais stāsts par mēnešreizēm ir sekojošs: "Mēnešreizes man sākās tieši pirms došanās uz ģimenes svinībam pie manas tantes. Es biju briesmīgi apjukusi, jutos nelaimīga, netīra. Mamma man palīdzēja puslīdz tikt galā ar fiziskajiem aspektiem, iedeva lignīna tīstokli, kas bija neērts un berza. briesmīgi lūdzos, lai viņa nevienam nesaka. Uz svinībām manis dēļ ieradāmies ar nokavēšanos. Sasēdāmies ap galdu kādi 30 cilvēki un pēkšni tante piecēlās un iebelza spēcīgu pļauku man pa vaigu. "Tas tāpēc, lai tev vienmēr būtu laba sejas krāsa!" (tas ir tāds ticējums - ka pirmajā mēnešreižu dienā esot jāiesit pļauka) Un paskaidroja visiem klātesošajiem, ka man šodien sākusies pirmā menstruācija. Man likās, ka es degu tajā pieaugušo pasaulē."
Man laikam nav nekas tāāds. Kad man bija 13 gadi, tad mēs ar mammu pirmo reizi aizbraucām uz Lietuvas tirgu pirkt lētākas preces. Tas bija dzīvi mainošs moments, tiku gan pie džinsa svārkiem, gan dermantīna mugursomas, gan spēļu konsoles un Modern Talking kasetes - tās ir lietas, kas mani vienas nakts laikā no klases losenes pārvērta par vidusšķiru. Un pašās beigās mēs nopirkām paketes - Always, nakts paketes - mamma teica, ka nevar zināt, cik liela būs asiņošana. Es par tām biju tādā sajūsmā, ka uzreiz izpakoju un izpētīju, izlielījos vecmammai, ka rekāda tehnoloģija tagad pieejama. Un šausmīgi ilgi gaidīju - nu kad tad beidzot. Tās sākās 1 dienu pirms pirmā ginekologa apmeklējuma. Iegāju, protams, ka nekādas pārbaudes man nebija un iznācu ārā. Un visi uz mani ar aizdomām skatījās - kas ar mani nav kārtībā, ka es tik ātri esmu tikusi cauri.
Kā bija jums?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |