es laikam diezgan gaidīju,kad tas gadīsies, bet tas notika,kad mamma bija slimnīcā, savukārt es - pie viņas krustmātes. tad nu es visa tāda sajūsmināta gāju viņai teikt, a viņa tā lietišķi, neienteresēti (bet varbūt pati samulsusi) mani atšuva, un es biju bēdīga.
tad vēl bija tās briesmīgās 2cm biezās paketes ar vienu šauru līmes svītriņu pa vidam. lai dzīvo spārniņi!

(Reply to this)