Un tad es vienreizīt tā padomāju, ka īstenībā daudz labāk ir būt glītai četrdesmitgadniecei, nekā glītai trīsdesmitgadniecei. Jo, kad tev, māsa no Ievas, ir pāri četdesmit, un tu gana labi izskaties, tad sirdī var būt miers. Bet savos trīsdesmit+ tu vēl ne figu nezini, ko gēni un dzīvesveids ar tevi pēc desmit gadiem būs nodarījuši.
(Taisnību sakot, es gan par to aizdomājos, kad apsvēru savas pašreizējās priekšrocības, attiecībā pret divdesmitgadniecēm.)
(Taisnību sakot, es gan par to aizdomājos, kad apsvēru savas pašreizējās priekšrocības, attiecībā pret divdesmitgadniecēm.)
"esmu tikpat spēcīgs kā jaunībā. toreiz nevarēju izkustināt to lielo akmeni. arī tagad nevaru."
Nu, var jau būt, ka ne tā kaut ko sapratu. :D
Bet vispār īpatnējs paradokss - vīriešus novecošana, īpaši, ja par to runā sievietes, satrauc daudz neveselīgāk, nekā sievietes pašas.
"savos 40it (30) esmu tikpat glīta kā 30 (20). toreiz neviens virsū neskatījās. arī tagad neskatās" :)
Bet jūsmoju par šāda veida pašapmāna tehnoloģijām. Un loģiku, kā ticības cementu šajā jomā.
Bet zinu, cik tas pašnovērtējums tievā diedziņā karājas. Stiprināšanai vajag dzelžainu konstrukciju.
Tu esi vispateicīgākais materiāls "sieviešu loģikas" studijām. Aiz iemesla, ka vislabāk spēj formulēt vārdos, to ko parasti "mēs" sajūtam kā sekas.
Turklāt šobrīd ar savu retorisko locīšanos Tu no tās atkāpies daudz tālāk, nekā es jebkad esmu atļāvusies, vai ne?:)
Tātad - pret ko tieši Tev bija tie iebildumi? :)
nu kā tā var vispār salīdzināt! pēc kādiem kritērijiem?
nu protams, ka pašapziņa nekorelē ne ar gadiem un izskatu!!
Jā, un, protams, tieši šī korelācija arī ņemta vērā kā faktors, kurš pašapziņu var pozitīvi ietekmēt, gadu skaitam palielinoties.
Esmu gatava piekrist, ka neņemot šo faktoru vērā, apgalvojums tiešām kļūst bezjēdzīgs. Pieņemu, ka īsteni pārliecinātai Jēzus līgavai ir galīgi vienalga - vai viņa glīta vai neglīta, vai viņai 30 vai 40 vai 100.
Par gadiem un tiem līdzi augošu pašapziņu! Prozit!
/Mēģinādama izskatīties dziļdomīga/
:)))
Nu jā, bet katrs gadījums ir individuāls.:)
ir starro taisnība daudz kur. 20nieces nestaigā apkārt un nesaka, dēmn, bet nu nav tak būt labāk 40gadniecei. viņas īpaši nešaubās.
četrdesmit gados varbūt tu zini, ka tev sirdī var būt miers par taviem četrdesmit. man toties pagaidām ir absolūts miers par saviem 60. tālu, un sazin vai izvilkšu.
visu cieņu apburošām četrdesmit. bet kāda jēga gan salīdzināt, tās ir dažādas planētas. būtiski allaž ir bijis tas, lai labi būtu te un tagad, un tak vienalga, kur šis tagad situējas laika mērvienībās.
P.S. Kā palika ar mūsu kopējiem plāniem?