Doma, ka kāds jūs varētu ļoti, ļoti mīlēt - padevīgi, uzticīgi, rotaļīgi, kā bērns, kā medību suns, kā 40 ķīniešu konkubīnes - tā jūs vairāk biedētu vai ielīksmotu?
abejādi. jo tur ir gan par ko priecāties, gan no kā bīties. tad jau tikpat labi var no rīta mosties un atklāt, ka šodien ir līksmošanas diena, savukārt jau nākamajā rīta - biedējošā
Nu vispār jau atkarīgs, kurš. Ja man pašai tas ļautiņš pie sirds nebūtu, protams, ka biedētu. Ja otrādi - nū, vismaz būtu interesanti, bet tikai kādu laiku, jo šitos mīlēt kā suns savulaik esmu atskatījusies, nekas patīkams tas nav!
tad daudzpusīgas izpausmes raisa daudzpusīgas, neviennozīmīgas reakcijas atkarībā no situācijas un konteksta. viena un tā pati īpašība vai izpausme dažādos cilvēkos man izraisa atšķirīgu attieksmi. ko vienam uzskatu par priekšrocību, to citam - par trūkumu.
Nevis "kā bērns", bet "kā zīdainis". Bērns jau var māk pienākt un teikt: "Es tevi tagad mīlu šitik, bet Toma mammu ši-itik," un tu, cilvēksp, pie sevis apsolies nopirkt viņam lecamauklu, lai varbūt izpelnītos "ši-itik" :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Atkarīgs no tā, ko es pret šo cilvēku izjustu.
40 ķīniešu konkubīnes
it takes 2 to tango
Bet nē, nebaidos, tas jau nau uz mūžu.
Vai Tu neesi mazliet īgna?:)