Uzskats "vientuļā māte - tas apriori ir sliktāk kā divu vecāku ģimene", manuprāt, neiztur kritiku. Varat nākt un mest man ar cirvjiem, ja ir vēlēšanās.
tas ir sliktāk, tiktāl tas attiecas uz pašas fiziskajiem spēkiem izstaipīt ratus, bērnu un paikas maisus, ja nav muskuļotas vīrieša rokas, kas palīdz, bet citādi gan jau, ka nav ne vainas:)
To pašu tar teikt arī par vientuļu sievieti arī bez bērna - miskastes un paikas maisi, da visādi sīki mājas darbi pašai jādara. da ar visu var tikt galā, ja vajag. lielākoties vīrieši neviss izdara neiespējamo, bet just izlutina bābas.
Nu ja.:) Un vispār - sievietei dzīvot vienai ir grūtāk, jo katrreiz, kad vajag skapi pārbīdīt, jātērējas konjakam, ko kaimiņam uzsaukt.:) Kņada šoreiz bija par ko citu.
Respektīvi, sieviete drīkst ieņemt bērnu tikai tad, kad ir nodrošinājusi viņam pilnu komplektu visa iespējamā luksusa, gādīgu tēvu un portatīvo datoru ieskaitot?
Es neko neteicu ne par kādu drīkst/nedrīkst. Tikai paudu savu ne-visai-patiku pret to, ka viss tiek skatīts tikai no "miskasti varu/nevaru iznest pati" skatpunkta, un bērns ir spēļmantiņa, nevis tāds pat cilvēks.
Es arī neredzu premisas, no kurām Tu (vai kāds cits) varētu secināt, ka bērna apzināta ieņemšana bez pielaulāta tēva nozīmē viņa degradēšanu līdz spēļmantiņas līmenim.
Es tikai gribēju teikt, ka tas, vai sieviete ir laba vai slikta māte nav atkarīgs no tā, vai viņa bērnu audzina viena vai ar kādu kopā.
Nu, es Tev šeit nebūšu oponents, jo dzīvē maz tādu īsteni laimīgo ģimeņu izdevies redzēt (gan - pēc manas subjektīvās mērauklas mērījot, un tā pavisam noteikti atšķiras no vidējā statistiskā apkārtredzamā). Tikai ja par ideālo "kābūtujabūtu" jāteoretizē, tad, protams, abi vecāki ir labāk. Jā, un no personīgās pieredzes - es nezinu, vai man labāk bija uzaugt ģimenē ar abiem vecākiem vai ja tie būtu bijuši šķirti, jo ne kopā, ne atsevišķi...nu, Tu saprati:)
es jau tikai par to, ka dzīvē vispār ir neiespējami sarēķināt, kas tad nu būtu tas ideālais un optimālais variants un kā to panākt. Un galvenais, ko es gribāju teikt - ka nedrīkst sievieti nosodīt, ja viņa grib bērnu arī tad, ja ir kādam pamats uzskatīt, ka viņas apstākļi nav ideāli.
Nosodīt, protams, nē, bet pieņemt vai nepieņemt tādu izvēli - pilnīgi visas tiesības, tāpat kā šai sievietei - attiecībā uz divvecāku ģimeni, viendzimuma partneru laulību utt. Visiem neizpatiksi tāpat, jautājums, vai citu attieksme Tev traucē līdz tādai pakāpei, ka nevari savu izvēli īstenot.
tagad atradu. Par šito jau citos forumos arī šūmējās. Principā sava taisnība ir abām pusēm - gan Tev, kas ir izaugusi ar vienu no vecākiem un nebūt par to nesūdzas, kad Kūmam - par to, ka ir pārāk liels risks un mazliet arī egoisms "gribēt bērnu sev". Bet tad parādās jautājums, kāpēc VISPĀR cilvēki izvēlas laist pasaulē bērnus mūsu kontracepcijas laikmetā - arī pilnās ģimenēs. Vai tik ne arī "sev" - nu, tai tur ūdens glāzei un mantas nodošanai uz vecumdienām.
Protams, ideālā variantā vēl ir lieliski, ja ir arī daudz naudas, divas rūpīgas vecmāmiņas, divi gudri vectētiņi, brālītis un māsiņa, ar ko spēlēties, kā arī tantes un onkuļi, kas palīdz pieskatīt un jūrascūciņas, ko lolojums var barot...:) Bet, manuprāt, nav godīgi nosodīt sievieti, ja viņa tomēr grib bērnu, kaut arī visas no šīm ekstrām nevar nodrošināt.
Nelasīju avotu, bet, man domāt, ja nu viņa paaudzina to bērnu un saprot, ka vīrišķi mājās arī vajag (man, piemēram, šāda doma kādā brīdī radās), tad to vīrišķi var dabūt arī post factum.
zskats "vientuļā māte - tas apriori ir sliktāk kā divu vecāku ģimene", manuprāt, neiztur kritiku tik pat lielā mērā, kā uzskats, ka divi viena dzimuma īpatņi nevar audzināt bērnu.
Ai, nu... man domāt, lai katrs ar savu dzīvi tiek galā, va zin, te jau gudri spriedelēt kā divus pirkstus apmīzt, bet dzīvē, kā teica Igo, viss ir savādāk. Vot, un ja es stāvētu izvēles priekšā - bērns bez vīrieša, vai bezbērnu nākotne, tad nez, ko darītu. Moš adoptētu. nezinu.
Te kaut kā visi komentāri vairāk vai mazāk apskatīja tikai kvantitaīvo jautājuma pusi. Bet ir arī kvalitatīvā puse. Un tur jau vairs nav būtiski cik ir vecāki, opītes un omīši, bet gan tas, cik tas bērns daudz mīlestības un uzmanības saņem. BTW... der atcerēties arī- kas par daudz, tas par skādi.
Ar manīm ir vēl trakāk : manuprāt vislabāk ir 2 vecāku ģimene, kad abi, tēvs un māte vienlīdzīgi rūpējas par bērniem. Bet to attiecinu tikai uz sevīm, man ir pozitīva pieredze, ko labprāt nodotu saviem bērniem. Vienlaikus domāju, ka iespējams ir kāda cita pozitiva pieredze, audzinot bērnu vienam un neredzu neko ļaunu, ja nodod šādu savu dzīves pieredzi nākamai paaudzei, ka tik laimīgi. ... Izlasīju visus komentus un sapriecājos par Barvina kartupeļiem un karbonādi - precīzi! Nevar salīdzināt, ja nav ziņu par kvalitatīviem rādītājiem. (Uzprasiet mani, ko domāju par "māte mājās audzina bērnus/gatavo ēst/uztur mājā kārtību un tēvs pelna naudu un dzer alu/spēlē futeni brīvajā laikā" - uzreiz izvēlētos vietuļas mātes likteni)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
da ar visu var tikt galā, ja vajag.
lielākoties vīrieši neviss izdara neiespējamo, bet just izlutina bābas.
Kņada šoreiz bija par ko citu.
Es neko neteicu ne par kādu drīkst/nedrīkst. Tikai paudu savu ne-visai-patiku pret to, ka viss tiek skatīts tikai no "miskasti varu/nevaru iznest pati" skatpunkta, un bērns ir spēļmantiņa, nevis tāds pat cilvēks.
Es tikai gribēju teikt, ka tas, vai sieviete ir laba vai slikta māte nav atkarīgs no tā, vai viņa bērnu audzina viena vai ar kādu kopā.
Gribētos gan tam indivīdam pajautāt, diez kā var nogarantēt ilgu un laimīgu ģimenes dzīvi:)?
Jā, un no personīgās pieredzes - es nezinu, vai man labāk bija uzaugt ģimenē ar abiem vecākiem vai ja tie būtu bijuši šķirti, jo ne kopā, ne atsevišķi...nu, Tu saprati:)
Un galvenais, ko es gribāju teikt - ka nedrīkst sievieti nosodīt, ja viņa grib bērnu arī tad, ja ir kādam pamats uzskatīt, ka viņas apstākļi nav ideāli.
Var taču gadīties, ka kartupeļi ir pērnā gada, bet no karbonādes vēders sāp.
Bet kaut kādā veidā taču tie ogļhidrāti un aminoskābes ir jāuzņem.
Principā sava taisnība ir abām pusēm - gan Tev, kas ir izaugusi ar vienu no vecākiem un nebūt par to nesūdzas, kad Kūmam - par to, ka ir pārāk liels risks un mazliet arī egoisms "gribēt bērnu sev". Bet tad parādās jautājums, kāpēc VISPĀR cilvēki izvēlas laist pasaulē bērnus mūsu kontracepcijas laikmetā - arī pilnās ģimenēs. Vai tik ne arī "sev" - nu, tai tur ūdens glāzei un mantas nodošanai uz vecumdienām.
Un tieši tā - nevaru iedomāties nevienu altruistisku motivāciju bērna radīšanai!
"vientuļā māte"
Re: "vientuļā māte"
Re: "vientuļā māte"
Re: "vientuļā māte"
Re: "vientuļā māte"
wuuuuu!
LABA ģimene ir apriori krutāka kā LABA "vientuļā" māte/tēvs, jo bērnam ir jūtami nepieciešama abu dzimumu uzmanība. Un daudz vieglāk arī.
nepieciešama abu dzimumu uzmanība
http://www.4children.org/news/101fam.ht
Re: nepieciešama abu dzimumu uzmanība
Bet, manuprāt, nav godīgi nosodīt sievieti, ja viņa tomēr grib bērnu, kaut arī visas no šīm ekstrām nevar nodrošināt.
Nelasīju avotu, bet, man domāt, ja nu viņa paaudzina to bērnu un saprot, ka vīrišķi mājās arī vajag (man, piemēram, šāda doma kādā brīdī radās), tad to vīrišķi var dabūt arī post factum.
Un visi pareizi!
Vienlaikus domāju, ka iespējams ir kāda cita pozitiva pieredze, audzinot bērnu vienam un neredzu neko ļaunu, ja nodod šādu savu dzīves pieredzi nākamai paaudzei, ka tik laimīgi.
...
Izlasīju visus komentus un sapriecājos par Barvina kartupeļiem un karbonādi - precīzi! Nevar salīdzināt, ja nav ziņu par kvalitatīviem rādītājiem.
(Uzprasiet mani, ko domāju par "māte mājās audzina bērnus/gatavo ēst/uztur mājā kārtību un tēvs pelna naudu un dzer alu/spēlē futeni brīvajā laikā" - uzreiz izvēlētos vietuļas mātes likteni)