Tā nu es skraidu pa pasauli, strādādama, mīlēdama, dzerdama, iepirkdamās un šad tad ko palasīdama. Un kļūstu jo dienas, jo stulbāka.
Es lieliski apzinos, ka nespētu šobrīd uzrakstīt savu bakalaura darbu. Lai arī nekas tur tāds nebija - viduvējs, kompilatīvs savārstījums, kaut ar labu atzīmi novērtēts. Tomēr, cilvēks, kurš bija to tik tikko rakstījis, spēja lasīt un analizēt filozofu darbus, spēja diskutēt semināros, spēja ģenerēt kādu viedokli un argumentēt to. No šī cilvēka es attālinos ar katru nodzīvoto stundu. Katru sekundi manī iet bojā tās meitenes šūnas, kura spēja lasīt ne tikai daiļliteratūru.
Ak, jā! Toties tagad es protu caurauklot dokumentus!
Es lieliski apzinos, ka nespētu šobrīd uzrakstīt savu bakalaura darbu. Lai arī nekas tur tāds nebija - viduvējs, kompilatīvs savārstījums, kaut ar labu atzīmi novērtēts. Tomēr, cilvēks, kurš bija to tik tikko rakstījis, spēja lasīt un analizēt filozofu darbus, spēja diskutēt semināros, spēja ģenerēt kādu viedokli un argumentēt to. No šī cilvēka es attālinos ar katru nodzīvoto stundu. Katru sekundi manī iet bojā tās meitenes šūnas, kura spēja lasīt ne tikai daiļliteratūru.
Ak, jā! Toties tagad es protu caurauklot dokumentus!
Pagājušogad pat pārliecinājos, ka spētu nokārtot pamatskolas eksāmenu matemātikā.:)
Bet par to aiziešanu no studētspējas - tā ir, un tā ir praktiski visiem. Prāts ir visu laiku jāvingrina, un, tikko ieurbies vienā darbā, iestājas profesionālais kretīnisms. Ja sevi nepātago un nespiež lasīt ko citu bez daiļliteratūras, process ir neatgriezenisks :(
+1!
Kamēr neķeros klāt kādam referātam vai kursadarbam - vai nu tulkojumam vai rakstīšanai. Pagājšgad, kad mēs ar draudzeni uzrakstījām to bakalaura darbu, es pati biju šokā, ka es taču VARU kā izrādās.
Atliek tikai ik pa laikam pavingrināties;)))
Man vispār bija tāda tēze, ka cilvēki dzives laikā tikai bojājas un bojājas.
Nē, nu aiz kam tad slikta? Es jau tik par to, ka rakstīt par to, ka ārā līst lietus, vakar bija sekss, aizvakar dzēru vīnu ar Kūmiņu, pagājušomēnes izlasīju grāmatu - tas, protams, ir ļoti jauki, bet gudrāks cilvēks no tā nekļūst.
piem
peec kaut kaa ceela nezinaama sirc ilgojas (piedziedajums par vaarnaam un kapu)
un izlec veči plānvidū, laid mani vaļā resnā dzīve laid
utt
Ko darīt ar brīžiem, kad gribas brēkt - par kādiem ta grēkiem man tas - lūk, šis aspekts tur nebija atrunāts;)))
Nevienu brīdi, kad esmu lasījusi nevienam nevajadzīgas grāmatas, neesmu nožēlojusi, savukārt visnotaļ noderīgā dokumentu reģistrēšanas māksla mani kretinē, besī ārā un padara par žultainu īgņu.
Tad sanāk otrādi - tu nožēlo to, ka nedari to, ko mācījies?