Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.8.06 10:08

Tā nu es skraidu pa pasauli, strādādama, mīlēdama, dzerdama, iepirkdamās un šad tad ko palasīdama. Un kļūstu jo dienas, jo stulbāka.
Es lieliski apzinos, ka nespētu šobrīd uzrakstīt savu bakalaura darbu. Lai arī nekas tur tāds nebija - viduvējs, kompilatīvs savārstījums, kaut ar labu atzīmi novērtēts. Tomēr, cilvēks, kurš bija to tik tikko rakstījis, spēja lasīt un analizēt filozofu darbus, spēja diskutēt semināros, spēja ģenerēt kādu viedokli un argumentēt to. No šī cilvēka es attālinos ar katru nodzīvoto stundu. Katru sekundi manī iet bojā tās meitenes šūnas, kura spēja lasīt ne tikai daiļliteratūru.
Ak, jā! Toties tagad es protu caurauklot dokumentus!

• 24 raksta
• ir doma

• barvins

  21.8.06 13:54

  

  Nez kāpēc man šķiet, ka tu sūdzies nevis par to, ka aizmirsti to, ko iemācījies, bet par to, ka izniekoji laiku mācoties nevajadzīga slietas.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    21.8.06 14:01

    

    Tev šķiet nepareizi.
    Nevienu brīdi, kad esmu lasījusi nevienam nevajadzīgas grāmatas, neesmu nožēlojusi, savukārt visnotaļ noderīgā dokumentu reģistrēšanas māksla mani kretinē, besī ārā un padara par žultainu īgņu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • barvins

      21.8.06 14:06

      

      Tad kā tu zini, ka iesiešana ir noderīga? Ja jau tev no tā nav nekāda labuma?
      Tad sanāk otrādi - tu nožēlo to, ka nedari to, ko mācījies?

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        21.8.06 14:10

        

        Tas varētu būt mazliet tuvāk.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais