Kurvjzieža kontemplācijas

Tā nu es skraidu pa pasauli, strādādama, mīlēdama, dzerdama, iepirkdamās un šad tad ko palasīdama. Un kļūstu jo dienas, jo stulbāka.
Es lieliski apzinos, ka nespētu šobrīd uzrakstīt savu bakalaura darbu. Lai arī nekas tur tāds nebija - viduvējs, kompilatīvs savārstījums, kaut ar labu atzīmi novērtēts. Tomēr, cilvēks, kurš bija to tik tikko rakstījis, spēja lasīt un analizēt filozofu darbus, spēja diskutēt semināros, spēja ģenerēt kādu viedokli un argumentēt to. No šī cilvēka es attālinos ar katru nodzīvoto stundu. Katru sekundi manī iet bojā tās meitenes šūnas, kura spēja lasīt ne tikai daiļliteratūru.
Ak, jā! Toties tagad es protu caurauklot dokumentus!