Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.8.06 10:08

Tā nu es skraidu pa pasauli, strādādama, mīlēdama, dzerdama, iepirkdamās un šad tad ko palasīdama. Un kļūstu jo dienas, jo stulbāka.
Es lieliski apzinos, ka nespētu šobrīd uzrakstīt savu bakalaura darbu. Lai arī nekas tur tāds nebija - viduvējs, kompilatīvs savārstījums, kaut ar labu atzīmi novērtēts. Tomēr, cilvēks, kurš bija to tik tikko rakstījis, spēja lasīt un analizēt filozofu darbus, spēja diskutēt semināros, spēja ģenerēt kādu viedokli un argumentēt to. No šī cilvēka es attālinos ar katru nodzīvoto stundu. Katru sekundi manī iet bojā tās meitenes šūnas, kura spēja lasīt ne tikai daiļliteratūru.
Ak, jā! Toties tagad es protu caurauklot dokumentus!

• 24 raksta
• ir doma

• krii

  21.8.06 10:49

  

  Reizrēķinu zinu, kvadrātvienādojumus risināt māku.
  Pagājušogad pat pārliecinājos, ka spētu nokārtot pamatskolas eksāmenu matemātikā.:)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • antuanete

    21.8.06 10:53

    

    Laimīgā. Es studēju RTU un nezinu, kas ir logaritms, par kvadrātvienādojumiem nerunājot.
    Bet par to aiziešanu no studētspējas - tā ir, un tā ir praktiski visiem. Prāts ir visu laiku jāvingrina, un, tikko ieurbies vienā darbā, iestājas profesionālais kretīnisms. Ja sevi nepātago un nespiež lasīt ko citu bez daiļliteratūras, process ir neatgriezenisks :(

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • +1!

      kuminjsh

      21.8.06 11:06

      

      Es arī visu laiku domāju, ka esmu tupa kā tupele...
      Kamēr neķeros klāt kādam referātam vai kursadarbam - vai nu tulkojumam vai rakstīšanai. Pagājšgad, kad mēs ar draudzeni uzrakstījām to bakalaura darbu, es pati biju šokā, ka es taču VARU kā izrādās.
      Atliek tikai ik pa laikam pavingrināties;)))

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais