Lasu Ikstenas "Mātes pienu" un izkunkstu lamuvārdu ikreiz, kad viņa olšūnu sauc par olnīcu. To viņa dara bieži un neglābjami konsekventi. Tātad stulbums, nevis nejauša pārrakstīšanās.
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!
piektdien lasīju Ījaba rakstu Sator,tas bija 24 stundas jau kā publicēts - tik haotisks UN tik daudz gramatikas kļūdas - man liekas,ka kāds taču būtu viņam pateicis,lai izlabo,ne? bet es jau nezinu,varbūt viņu neviens patiesībā nelasa...
bet man pašai nepatīk,cik ļoti man tādas lietas traucē.
Taču rupjas kļūdas jēdzienu lietojumā nenormāli besī.
Lai arī es neesmu dārznieks, ja kāds cilvēks konstanti sauc ābolu par ābeli, rodas kognitīva disonanse -- salīdzinājums, starp citu, diezgan tiešs, jo āboli rodas ābelē un olšūnas -- olnīcās.
Ja par Stikliem - daļēji piekrītu. No vienas puses man patika tas liriskums un vairākas metaforas šķita visai trāpīgas. Tomēr dažviet šķita, ka ir tīšs mudžinājums, kas nedaudz kaitināja. Bet par Stikliem kaut kad gribēšu uzrakstīt izvērstāk.