![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lasu Ikstenas "Mātes pienu" un izkunkstu lamuvārdu ikreiz, kad viņa olšūnu sauc par olnīcu. To viņa dara bieži un neglābjami konsekventi. Tātad stulbums, nevis nejauša pārrakstīšanās.
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!
Ja par Stikliem - daļēji piekrītu. No vienas puses man patika tas liriskums un vairākas metaforas šķita visai trāpīgas. Tomēr dažviet šķita, ka ir tīšs mudžinājums, kas nedaudz kaitināja. Bet par Stikliem kaut kad gribēšu uzrakstīt izvērstāk.