Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.9.17 13:49

Lasu Ikstenas "Mātes pienu" un izkunkstu lamuvārdu ikreiz, kad viņa olšūnu sauc par olnīcu. To viņa dara bieži un neglābjami konsekventi. Tātad stulbums, nevis nejauša pārrakstīšanās.
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!

• 16 raksta
• ir doma

• snauts

  25.9.17 14:47

  

  Labi, jautājums pēc būtības, vai literārajā pasaulē kāds ir apzināti kādreiz rakstījis ne konsistenti, lai izliktos mazāk pretenciozs?

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    25.9.17 16:21

    

    Nav ne jausmas. Ceru, ka nē, jo tas būtu apmēram tāpat kā restorānā uzklāt galdautu ar kečupa traipiem, lai apmeklētājs varētu sajusties tīrīgāks par saimnieku.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • snauts

      25.9.17 16:45

      

      Ļoti laba analoģija manis iepriekš teiktajam. Jāatzīst gan, ka tādās ēstuvēs es jūtos brīvāk un nepiespiestāk, jo man pašam patīk cūkāties ar ēdienu.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

  • begemots

    26.9.17 13:25

    

    Šinī gadījumā jēdzieni ir tik dažādi, ka es teiktu, runa nav par pretenciozitāti.
    
    Lai arī es neesmu dārznieks, ja kāds cilvēks konstanti sauc ābolu par ābeli, rodas kognitīva disonanse -- salīdzinājums, starp citu, diezgan tiešs, jo āboli rodas ābelē un olšūnas -- olnīcās.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • snauts

      26.9.17 13:48

      

      Iespējams būt aizkaitinātam tomēr ir labāk nekā būt garlaikotam. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc krii vēl joprojām to grāmatu nav aizsviedusi nahuj.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais