Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Lasu Ikstenas "Mātes pienu" un izkunkstu lamuvārdu ikreiz, kad viņa olšūnu sauc par olnīcu. To viņa dara bieži un neglābjami konsekventi. Tātad stulbums, nevis nejauša pārrakstīšanās.
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!
  • Kas tanī darbā ir tāds, kas liek to paciest?
    • Izlasīšu līdz galam, lai uzzinātu.
      • Inconsistency as literary device that makes the reader feel smarter than the writer.
      • Labi, jautājums pēc būtības, vai literārajā pasaulē kāds ir apzināti kādreiz rakstījis ne konsistenti, lai izliktos mazāk pretenciozs?
        • Nav ne jausmas. Ceru, ka nē, jo tas būtu apmēram tāpat kā restorānā uzklāt galdautu ar kečupa traipiem, lai apmeklētājs varētu sajusties tīrīgāks par saimnieku.
          • Ļoti laba analoģija manis iepriekš teiktajam. Jāatzīst gan, ka tādās ēstuvēs es jūtos brīvāk un nepiespiestāk, jo man pašam patīk cūkāties ar ēdienu.
        • Šinī gadījumā jēdzieni ir tik dažādi, ka es teiktu, runa nav par pretenciozitāti.

          Lai arī es neesmu dārznieks, ja kāds cilvēks konstanti sauc ābolu par ābeli, rodas kognitīva disonanse -- salīdzinājums, starp citu, diezgan tiešs, jo āboli rodas ābelē un olšūnas -- olnīcās.
          • Iespējams būt aizkaitinātam tomēr ir labāk nekā būt garlaikotam. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc [info]krii vēl joprojām to grāmatu nav aizsviedusi nahuj.
Powered by Sviesta Ciba