Un cik baigs vēstījums par vismaz vardarbību ģimenē, ja ne cilvēku tirdzniecību, ir dzejolis Lelle Lole!
Manu lelli Sauc Lole. Viņas acis Zilas, spīdošas. Lole laba, Klausa uz vārda. Kad gulēt nolieku, Nebrēc ne drusku Un nekust nemaz, Lai to vēl izdara kas?
Ievērojiet, cik meistarīgi veidots kontrasts starp smieklīgo vārdu Lole un tām šausmām, ko ar viņu dara.
lai cietiem (cietais) rieksts, (Olga) Pīrāgs, skat, mums aiz loga (retrogradais) mēness. tik spoži citiem nespīd viņš. Mīļš, balts apaļš mēness, tik spoži titiem nespīd viņš
Cilvēks ar niezi (kašķis? alerģija? neirodermīts?) vēdera vidusdaļā stāsta par krogus dzīvi un dzimumattiecībām, kā arī izdara divdomīgus mājienus ciema meitu virzienā.
Manu lelli
Sauc Lole.
Viņas acis
Zilas, spīdošas.
Lole laba,
Klausa uz vārda.
Kad gulēt nolieku,
Nebrēc ne drusku
Un nekust nemaz,
Lai to vēl izdara kas?
Ievērojiet, cik meistarīgi veidots kontrasts starp smieklīgo vārdu Lole un tām šausmām, ko ar viņu dara.
/izklausās pēc dibena. jeibogu
Varētu sākt sēriju "Īsināsim dziesmas, izvācot visu lieko"
Pasaka sēd uz sliekšņa. Pēc tam jāj ar zirgu. Rokā pātaga. Jāj un jāj un neapstājas, jo nav māju.
Persona pievērš apkārtējo uzmanību ar savu audiopriekšnesumu augstajā kalnā.
Jaunuve pauž gatavību strādāt pie kulšanas darbiem, ja bāleliņš viņai izgatavos sausa koka darbarīku.
Galu galā nav ko vilkt tās dziesmas garumā:)
vienīgi,ka ziemeļ, ne tautu.
(Bet nedaudz nopietnībiņas: latviešu filologi tieši domā, ka tautasdziesmu metrika ir iemesls, kādēļ mūsu valodā tik plaši ieviesušies deminutīviņi.)