Es zinu, ka Latvijā eksistē saprātīgi kristieši. Kāpēc viņiem nav savas radio stacijas? Kāpēc viņi pieļauj, ka arī viņus identificē ar to ārprātu, ko gvelž Tālberga vadītais marasmātiķu klubiņš?
jā, mani arī šis izbrīna. tāpat kā tas, kādēļ mums nav normāla sieviešu žurnāla un žurnāla par veselību (bez visādām ezotēriskām un pseidozinātniskām hujņām)
Vai ne? Es īsti nespēju iedomāties Latvijā sieviešu žurnālu, kurā, piemēram, tiktu diskutēts par feminismu bez infantilas ķiķināšanas un taisnošanās, ka, nē, nu mēs tomēr skujam kājas un nenīstam večus, ahahah.
nu, man tā ir traģēdija, jo a) es esmu sieviete, b) labprāt nopirktu kādu žurnālu, kura redakcija mani neuzskata par idioti, c) mani interesē tēmas, kuras sedz sieviešu žurnālu segments - dažas receptes, labas intervijas, grāmatu, kultūras notikumu, mūzikas u.c. aktualitāšu apskats, šis tas par seksu, šis tas par veselību, daži atvērumi stila lapu (jo mani garlaiko modes blogi un es pati nesekoju līdz kas ir modē un kā to pareizi vilkt), šis tas par rokdarbiem, bet pat tie raksti, kuri nav samaitāti ar ezotērisku vai pseidozinātnisku huiņu, krietni prasās pēc kārtīga redaktora un korektora darba un rada iespaidu, ka tos raksta nevis cilvēki ar augstāko izglītību žurnālistikā, bet kaut kādas caurkritušas, pārjūsmīgas vidusskolnieces
un auKsti intelektuālie žurnāli ļoti bieži nespēj sabalansēt ironiju/sarkasmu ar elementāru cieņu pret intervējamo cilvēku vai apskatāmo tēmu un man nepatīk. un arī tas viens vīriešu žurnāls, ko regulāri lasīju, ir samaitājies. :(
diezgan daudz slēpti maskētas ezotēriskasi huiņas. problēmrakstā par tēmu uzaicināts psih(..) sāk runāt par garīgām enerģijām, saiknēm ar kosmosu etc. pēdējais vēl normālais bija Una, bet to arī kkad vasarā nopirku un vairs neko. var jau arī par garīgo praksi, bet, lūdzu, ne katrā rakstā ne katrā tēmā un tad vismaz skaidri un gaiši uzrakstiet - par problēmu X no skatpunkta Y. un neiesakiet risinājumu, kas izklausās pēc māņticības vai šīzas
-Ko tavas plaukstas vēsta par tevi gultā? -Pakļaujies stiprajam viņam- atslābinies- un aizmirsti kā tas ir iet uz darbu, kas nav virtuve - Zen-huļi muļi koelju un jēzus- ko viņi visi saka par pedikīru.
Jau labu laiku katra numura neatņemama sastāvdaļa ir ezotēriskā huiņa, kā arī sērija par ievērojamiem cilvēkiem koncentrējas uz to, cik viņiem bijis mīļāko un kādi viņi bijuši kretīni privātajā dzīvē.
un vēl mani ļoti apbēdina tas, ka šo laiku kristīgie mūziķi uzskata, ka Dievam ir slikta muzikālā gaume. kā gan citādāk lai izskaidro to, ka viņam velta gandrīz tikai šlāgerus un briesmīgu popsu. iepriekšējos gadsimtos viņš spēja novērtēt instrumentālu un akustisku dažādību, sarežģītas pasāžas etc. kur ir mūsdienīgs kristīgais roks/alternatīvā mūzika/džezs?! un ja vēl tam pieskaita faktu, ka daudzi garīdznieki noliedz modernu mūziku kā tādu. jo arī muzikālā ziņā tas piedāvājums ir pliekans, labākajā gadījumā un visi aizmirst, ka arī 'neticīgiem' mūziķiem var gadīties pa kādai reliģiska rakstura dziesmai
Man šausmīgi patika viena kristīgā dziesma tipa par narkomānu, kurš tā kā lieto, un tad džīzas stāv viņam klāt, šis pārstāj lietot, kādu brīdi padzīvo laimīgs, darbs, džuse, tad atkal sāk lietot un atkal satiek džīzasu, pārstāj lietot, laimīgi padzīvo, viss kārtībā, atkal palieto, aš slimnīcā mirī nost, un atkal tas džīzas viņam blakus uzrodas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
un auKsti intelektuālie žurnāli ļoti bieži nespēj sabalansēt ironiju/sarkasmu ar elementāru cieņu pret intervējamo cilvēku vai apskatāmo tēmu un man nepatīk. un arī tas viens vīriešu žurnāls, ko regulāri lasīju, ir samaitājies. :(
-Ko tavas plaukstas vēsta par tevi gultā?
-Pakļaujies stiprajam viņam- atslābinies- un aizmirsti kā tas ir iet uz darbu, kas nav virtuve
- Zen-huļi muļi koelju un jēzus- ko viņi visi saka par pedikīru.
utt..
un visi aizmirst, ka arī 'neticīgiem' mūziķiem var gadīties pa kādai reliģiska rakstura dziesmai
Pat islāmiskā popsa, kuru dzirdēju Irānā, bija kaut kas mazāk baiss (varbūt tāpēc, ka nesapratu 90% teksta).
un ka nepielec korelācija nemaz!