![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es vairs nesaprotu nedz pasauli kopumā, nedz Cibu, un man ir neizsakāmas bailes, ka tas viss, kas man no jūsu šeit rakstītā šķiet triviāli un sekli, īstenībā ietver kādu dziļu, apslēptu jēgu un man nepieejamus izsmalcinātu domu bezdibeņus un virsotnes.
Tevi, starp citu, es diezgan labi saprotu, tb., tad, kad Tev ir pretenzija uz Gudru & Vērtīgu domu, tad es arī kādu visnotaļ gudru un vērtīgu domu tajā vēstījumā nolasu. Taču ir cibiņi, kas mani reāli biedē.
tuk tuk par sevi
Pārsvarā tāda tā dzīve arī ir, mums, lielum lielajam vairumam - sekla un triviāla:)
Es (kā gandrīz vienmēr) steigā neprecīzi izsakos. Pareizāks formulējums laikam būtu tāds, ka, ja es izlasu kāda par gudru uzskatīta cilvēka domas, kuras man nešķiet gudras, es drīzāk iedomājos nevis to, ka viņš/viņa pateicis/pateikusi kaut ko ne visai gudru, bet gan ka es esmu par dumju, lai saskatītu paustās atziņas viedumu vai vismaz izsmalcinātu ironiju.
Attiecīgi - ieraksts bija veltīts nevis citu dumjībai, bet maniem personiskajiem kompleksiem.
atfreidošana man liks brīvāk justies.
Savus ierakstus slēdzu tieši Tevis dēl. Iedzer vinčuku un jūties varonīga.