Saldās, laimīgās rīta stundas, kas vēl pieder tikai man un ko apēno tikai doma, ka drīz jāpošas uz darbu.
Ak, jā - vēl pie Londonas vērojumiem: pamanīju, ka turienes ofisa planktons ņem līdzi uz darbu sporta tērpus, pēc darba pārģērbjas, saliek kostīmiņus/uzvalciņus mugursomās un mājās dodas skriešus.
Drīz briti vairs nebūs Eiropas resnākā nācija.
Vai viņu vietā būsim mēs?
Ak, jā - vēl pie Londonas vērojumiem: pamanīju, ka turienes ofisa planktons ņem līdzi uz darbu sporta tērpus, pēc darba pārģērbjas, saliek kostīmiņus/uzvalciņus mugursomās un mājās dodas skriešus.
Drīz briti vairs nebūs Eiropas resnākā nācija.
Vai viņu vietā būsim mēs?
A kā viņi tiek galā ar saņurcīto uzvalku problēmu?
skraida
Kaut gan baidos, ka drīzumā ieradumi aprīt pusdienās kaut ko, neatraujot pēcpusi no datorkrēsla, pārņems arī aizvien lielākas Latvijas biroju darboņu masas. Un tad baltmaize, kurai pa vidu kaut kas ietūcīts, varētu ļotii sekmīgi iefiltrēties kulinārajā ikdienā. Diemžēl.
bet, jā, šis mani vienmēr ir mulsinājis, tip, gan pirms, gan pēc darba ir iekāriens tā kā pajoņot bik pa tām ielām, bet kādu tad apģērbu izvēlēties, ar papēdenēm gluži nepaskriesi. tad nu šo dilemmu risinu nevi braucot ar sabtrans, bet pusceļu vismaz nosoļojot raitā solī..