Saldās, laimīgās rīta stundas, kas vēl pieder tikai man un ko apēno tikai doma, ka drīz jāpošas uz darbu.
Ak, jā - vēl pie Londonas vērojumiem: pamanīju, ka turienes ofisa planktons ņem līdzi uz darbu sporta tērpus, pēc darba pārģērbjas, saliek kostīmiņus/uzvalciņus mugursomās un mājās dodas skriešus.
Drīz briti vairs nebūs Eiropas resnākā nācija.
Vai viņu vietā būsim mēs?
Ak, jā - vēl pie Londonas vērojumiem: pamanīju, ka turienes ofisa planktons ņem līdzi uz darbu sporta tērpus, pēc darba pārģērbjas, saliek kostīmiņus/uzvalciņus mugursomās un mājās dodas skriešus.
Drīz briti vairs nebūs Eiropas resnākā nācija.
Vai viņu vietā būsim mēs?
Kaut gan baidos, ka drīzumā ieradumi aprīt pusdienās kaut ko, neatraujot pēcpusi no datorkrēsla, pārņems arī aizvien lielākas Latvijas biroju darboņu masas. Un tad baltmaize, kurai pa vidu kaut kas ietūcīts, varētu ļotii sekmīgi iefiltrēties kulinārajā ikdienā. Diemžēl.