Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mani subjektīvi pārņēmusi nepatīkama, šķebīga izjūta un sajūta, ka pāri Latvijas informācijas telpai veļas jēli naidīgs mačisma un mizogīnijas vilnis. Visa tā ņemtne ap abortu aizliegšanu, rupeklīgā jefiņa Valdmaņa prastības visādos portālos un žurnālos - tā vien jāgaida vides reklāmas ar lozungiem: "Turi muti un vairojies, bābiet, nekam citam neesi domāta!"
Žēl.
  • Nevajag jau nu pārspīlēt. Atļaušos arvien atgādināt, ka mēs esam pati tolerantākā valsts Eiropā, kurā pat no pašu neizglītotāko cilvēku puses attieksme pret citādākiem ir par pakāpi augstāka, nekā visa veida Vācijās, Dānijās vai Itālijās. Par sievietēm runājot - mums ir tāds matriarhāts, ka par maz neliekas, tas pats Parādnieks visai ātri par to pārliecināsies:))
    • Jā, matriarhāts mums iestājas uzreiz, tiklīdz atļaujamies izteikt skaļi to, ka mums nepatīk saskarties ar klaju diskrimināciju.
      • Vari minēt kaut vienu klajas diskriminācijas piemēru? Tiešām interesanti, tā tomēr ir krimināli sodāma padarīšana pat tad, ja pieņemam, ka arī taisnīgo tiesu savās rokās ir sagrābuši nelietīgie vīriešu šovinisti.
    • LV ir "toleranta" tamdēļ, ka tai ir PSRS pieredze. Lai arī ne bez problēmām, bet, protams, salīdzinot ar tām valstīm, kas sociālistisku ideālu (ideoloģijas) vārdā neņēmās ar sieviešu jautājumu valstiskas likumdošanas līmenī, post-soviet teritorijas ir gana labā stāvoklī. Bet tas nav nekāds nemainīgs status quo, tikpat labi gana daudz parādnieki, kursītes u.tml. sviesti pabļaustīsies, parosīsies saeimā un pamainīsimes atpakaļ uz ne tik tolerantu statusu.

      LV nav "matriarhāts", dzimumlomas un dzimumu attiecības sabiedrības ietvaros ir daudz kompleksākas un problematiskākas, nekā "patriarhāts" vai "matriarhāts"..
      • Protams, ka viss ir kompleksāk un sarežģītāk, tomēr atļaušos pārstāvēt uzskatu, ka pie mums ir ļoti grūti sameklēt reālus faktus, kas liecinātu par salīdzinoši ievērības cienīgu diskrimināciju dajebkurā jomā vai attiecībā pret jebkādām sabiedrības grupām, izņemot valodas jautājumus.
        • 1. diskriminācija notiek (skat.: ģimenes plānošanas jautājumus un darbā iekārtošanos / strādāt atsākšanu. Darba samaksas, darba prestiža u.tml. tēmas)

          2. vai tiešām vajadzētu regresēt atpakaļ līdz līmenim, kad notiktu klaji rupji pārkāpumi tā, lai varētu katram neticīgajam tomam ilustrēt, ka nē, LV viss ne tuvu nav ideāli? Manuprāt, par to, ka ne tuvu nav ideāli, liecina kaut vai argumenti, kas kā normāli tiek lietoti Parādnieka epopejā (kopš ieņemšanas brīža tas šūnu kamolītis dzemdes epitēlijā ir "bērns", kas "tiek nogalināts", tb. izpratne par bioloģiju - nulle), kā arī fakts, ka iesaistītās organizācijas ir savā starpā saistītas un atbalsta vienu ideoloģisko līniju (diskusijas, hahaha!). Kaut kā negribas uzzināt attīstības perspektīves uz šādiem nosacījumiem balstītām attieksmēm..
          • Protams, protams, diskriminācija notiek - skat. netaisnīgo praksi, ka profesionālajā sportā ir atsevišķas sieviešu un vīriešu komandas, kurām pat neļauj sacensties savā starpā.

            Ideāli pie mums nav un tuvākajā pārskatāmajā nākotnē nebūs, jo Homo Sapiensam kā tādam līdz Sapiensam ir ļoti tālu, tomēr, salīdzinot ar citām apdzīvotajām teritorijām, pie mums konkrētās problēmas ir daudz, daudz mazākas.
            • nu, bet vai tas, ka mums, te problēmas ir mazākas, nekā citur, nozīmē, ka tagad vajadzētu tā forši izgulties uz lauriem un gaidīt, kad kļūst atkal sliktāk, nevis iestāties pret regresu vai rīkoties, lai būtu vēl labāk? (piem., ja pieņems parādnieka rosinājumus, tad 1) nabaga grūtnieces tiks psiholoģiski tiranizētas un sodītas par savu izvēli (nekur neieslēdzas vīriņu līdzatbildība un viņu biedriska tiranizēšana), 2) tiks čakarēta veselība, novilcinot aborta veikšanu. Nemaz jau nerunājot par to perverso kontekstu, kādā sakarā šādi ierosinājumi vispār tiek veikti, kam, nez kāpēc man šķiet, ir visai mazs sakars ar rūpēm par LV sieviešu reproduktīvo veselību...
          • Neapšaubāmi diskriminācija notiek - valsts pārvaldē dažādos amatos (brīžiem arī tīri vadošos) pavadīts diezgan daudz laika un visur tiešā priekšniecība sievietes, ai jai jai. Paskaties ministriju sastāvu un vsvietnieku/depdiru līmeni. Un tad kad darba samaksa valsts pārvaldē bija daudz, ēēē, elastīgāka, tad nemaz nebija tā, ka vadības līgumi u.c. ekstras būtu pārsvarā bikšaiņiem :-P

            Cūka dubļus atradīs vienmēr. Vienīgi cūkai tie patiešām ir veselīgi.
            • Es teiktu, ka tas vairāk ir tādēļ, ka vīrieši negrib tajos birokrātiskajos amatos. Viņi grib tur, kur bizniss, kur ģēlas var kruķīt.
              • Vai arī tādēļ, ka vīriešus tur nelaiž (masveidā) iekšā. Visādi var būt. Bet paskatīties uz šo amatu dzimumu struktūru un secināt kaut ko par diskrimināciju ir pārsteidzīgi.
              • Un tas bija par pirms-krīzes laikos par patiešām labi atalgotu amatu kopu, kur nebūtu korekti salīdzināt ar medmāsām.
            • Slimnīcās medmāsiņu ir vairāk nekā medbrālīšu, bet tas jau nav tāpēc, ka vīriešus diskriminē šajā profesijā. Vīrieši to vnk neizvēlas. Tāpat kā friziera profesiju. Latvijā.
            • un arī - par dzimumlomām, to pārmaiņām un noteiktām strādāšanas metodēm un īpatnībām/īpašībām, kam jābūt, esot vadošos amatos un to korespondenci/neatbilstību dzimumiem,dzimtēm,lomām ir gari un plaši pētīts un tiek pētīts vēl joprojām, interesanta lasāmviela, jāatzīst, lai gan Tavs noslēguma secinājums šīs tēmas sakarā: LOOOOOOOOL
      • Vērtīgs komentārs, arī esmu domājusi par šo it kā pat paradoksu "LV ir "toleranta" tamdēļ, ka tai ir PSRS pieredze."
        Bet vai frīku parosīšanās saiemā tiešām spētu mainīt tolerances koeficientu?
        • Plika diršana, nevis vērtīgs komentārs, arī Turkmenistānai ir "PSRS pieredze".
          • Batjeņka, Jūs uzvelkaties ;)
            • Neuzvelkos, vienkārši norādu, ka jautājums ir stipri komplicētāks par "PSRS mantojumu":))
              • Tev kā cilvēkam, kas maļas juristu aprindās, vajadzētu būt priekšstatam, kā aršķiras situācija, kurā valsts netraucē uzrīkot savu biedrību, kuras ietvaros ar lozungiem pamaršēt gar universitātes māju, pieprasot uzņemt augstākajā izglītības līmeni arī sievietes no tās valsts, kas ar likumu nosaka pieņemt augstskolā 30% sieviešu no kurām 17% ir jābūt no reģioniem.
          • PSRS laikā tnoteiktās kvotas izglītībā ļāva arī SIEVIETĒM un NO DAUDZVEIDĪGIEM SABIEDRĪBAS SLĀŅIEM iegūt izlgītību. kā arī pabalsti (ne tikai $ bet arī dārziņu, pārtikas etc.) strādājošām mātēm, vientuļajiem vecakiem etc. ļāva sievietēm iekļauties un palikt darba tirgū. tā nav "plika diršana", bet gan visai aprobēta tēma, par ko viegli pieejamas publikācijas ir Austrumvācijas un Rietumvācijas sakarā, bet, piem., Baltijas ietvaros ir lokālos pētījumos (LT) vai nav vēl pētītas (LV) taču ļauj spekulēt, balstoties jau veiktajos, publicētajos pētījumos
            • Jā, bet tas ir tikai viens no tēmas aspektiem, bija tās pašas turkmēnietes, kuras ar lielu pompu tika atbrīvotas no tradicionālā ninzu apģērba žņaugiem un defilēja parādēs peldkostīmos, taču piekritīsi, ka par spīti tam visam, šī brīža situācija Latvijā un Turkmenistānā sieviešu tiesību ziņā ir nedaudz atšķirīgas, kā rezultātā "PSRS mantojumam", protams, ir nozīme, bet tikai viena no un nebūt ne pati izšķirošākā?
              • es pieļauju, ka neviena pieredze nebūs "izšķiroša", bet gan viena no daudzajām fasetēm, kas šo pieredzi veido un par ko ir valīdi spriest un, ja nepieciešams, cilāt arī atsevišķi padziļinātam fokusam
Powered by Sviesta Ciba