Mani subjektīvi pārņēmusi nepatīkama, šķebīga izjūta un sajūta, ka pāri Latvijas informācijas telpai veļas jēli naidīgs mačisma un mizogīnijas vilnis. Visa tā ņemtne ap abortu aizliegšanu, rupeklīgā jefiņa Valdmaņa prastības visādos portālos un žurnālos - tā vien jāgaida vides reklāmas ar lozungiem: "Turi muti un vairojies, bābiet, nekam citam neesi domāta!"
Žēl.
Žēl.
Mani tas neizskar, tikai izbrīna, ka tu pats neredzi atšķirību starp "patīk sievietes" un "patīk sieviešu pupi, dibens, kājas".
LV nav "matriarhāts", dzimumlomas un dzimumu attiecības sabiedrības ietvaros ir daudz kompleksākas un problematiskākas, nekā "patriarhāts" vai "matriarhāts"..
2. vai tiešām vajadzētu regresēt atpakaļ līdz līmenim, kad notiktu klaji rupji pārkāpumi tā, lai varētu katram neticīgajam tomam ilustrēt, ka nē, LV viss ne tuvu nav ideāli? Manuprāt, par to, ka ne tuvu nav ideāli, liecina kaut vai argumenti, kas kā normāli tiek lietoti Parādnieka epopejā (kopš ieņemšanas brīža tas šūnu kamolītis dzemdes epitēlijā ir "bērns", kas "tiek nogalināts", tb. izpratne par bioloģiju - nulle), kā arī fakts, ka iesaistītās organizācijas ir savā starpā saistītas un atbalsta vienu ideoloģisko līniju (diskusijas, hahaha!). Kaut kā negribas uzzināt attīstības perspektīves uz šādiem nosacījumiem balstītām attieksmēm..
Ideāli pie mums nav un tuvākajā pārskatāmajā nākotnē nebūs, jo Homo Sapiensam kā tādam līdz Sapiensam ir ļoti tālu, tomēr, salīdzinot ar citām apdzīvotajām teritorijām, pie mums konkrētās problēmas ir daudz, daudz mazākas.
Cūka dubļus atradīs vienmēr. Vienīgi cūkai tie patiešām ir veselīgi.
Bet vai frīku parosīšanās saiemā tiešām spētu mainīt tolerances koeficientu?