| |
[Oct. 2nd, 2018|12:48 am] |
Forest Gump noteikti nav muļķīga filma bez savas domas. Kādus vārdus par to es biju dzirdējis izskanām.
Vispār brīžiem ir sajūta, ka man vajadzētu būt vairāk kā Forestam. Kaut kā daudz vienkāršāk un pat krietni efektīvāk. Tas nekas, ka visi mani uzskatītu par stulbu - Forestam bija laba atbilde uz katru šādu uzbraucienu. |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2018|03:42 pm] |
|
Man tā nepatīk aicināt cilvēkus uz dzimšanas dienu, ka sāk uzjautrināt doma par publisku ielūgumu. |
|
|
| Better Call Saul |
[Sep. 28th, 2018|01:17 pm] |
Better Call Saul. Nevaru saprast vai sērijas paliek arvien labākas vai man vienkāŗši sāk patikt arvien labāk, bet man šķiet, ka tas ir viens no ģeniālākajiem seriāliem, ko zinu. Man patīk kā vienā Youtube apskatā teica, ka Better Call Saul ir kaut kas vairāk kā Breaking Bad spin-off un man arī tā šķiet - tam seriālam ir savs, unikāls raksturs un to var novērtēt arī nezinot neko par Breaking Bad. Kas ir lieliski? Viss! Neuzbāzīgā, mierīgā notikumu gaita, kas biežāk sastopama skandināvu filmās un mūsdienās vispār ir retums. Unikālais Džimija tēls - nepārtrauktā ideju plūsma, spontanitāte un tas aktieris lieliski to visu iznes. Pārpasaulīgi pacietīgais un motivētais Maiks. Arī pārējie seriāla varoņi ir perfekti nostrādāti, ar izteikti jūtamu individuālu raksturu un izstrādātu apakšstāstu. Vēl visam klāt saistošais kameras darbs - neierasti, gandrīz vai rotaļīgi kadrējumi taču visu caurvij profesionalitāte. Ir sajūta, ka katra sērija pārsteidz ar kaut ko jaunu. Un, kaut arī pēc notikumu gaitas ir sajūta, ka šī sezona varētu būt pēdējā, tā nebūt nav - gaidāma arī piektā.
 |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2018|08:01 pm] |
Pienāca tas brīdis, kad gadu vēlāk izlēmu beidzot iečekot tik ļoti izreklamēto American Gods. Īstenībā man šķiet, ka reklāmas rullītis atstāj visai nepareizu priekšstatu, ko no šī seriāla sagaidīt. Tas bija viens no iemesliem kāpēc neskatījos to iepriekš - atstāja garlaicīgi Holivudiska seriāla iespaidu. Kā arī man vispār automātiski nepatīk lietas par kurām tiek sacelts pārāk liels tracis.
Tad nu īstenībā, būdams 1. sezonas sākumā, esmu patīkami pārsteigts. Ir sajūta, ka seriāla gaitā ir atsvaidzinošs netradiocionālisms, mitoloģiski elementi un labi daudz (ne)estētiskas vardarbības. Vēl skatījos kādu laiku uz tiem visiem makro b-rolliem un savdabīgo asins šķīšanu uz visām pusēm un domāju, ka aizdomīgi atgādina Hannibalu un pēc IMDB apskates sev par lielu prieku secināju, ka pie American Gods ir strādājuši daudzi tie paši cilvēki, kas pie Hannibal. Bryan Fuller uzticamā komanda vai kaut kā tā. |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2018|09:50 pm] |
|
Ir tāds amizants cilvēku uzvedības modelis, ka ja kāds apgalvo, ka konkrētais cilvēks izskatās, piemēram nervozs, tad kāds "zinātājs" mēdz apgalvot "nē, nē, viņš vienmēr tāds ir!" it kā tas, ka viņš vienmēr tāds ir atceltu to, ka viņš varētu būt nervozs. Kāpēc cilvēki tā saka es it kā saprotu - ar domu, ka tas normāli un nav nekas ārpus kārtas, taču reizēm ir pat sanācis par to strīdēties un cilvēks ir pilnīgi pārliecināts par savu dzelžaino loģiku. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2018|12:34 am] |
|
Aiz gara laika noskatījos 300. Šķiet, iepriekš to biju ielicis kategorijā "kārtējā Holivudas action-tupeļbirste" un nedevis tai iespēju - tālu no patiesības arī nav, bet jāatzīst, ka šai filmai tomēr ir savs valdzinājums. Jā, smadzenes ir labāk atstāt stand-by režīmā, lai neizslēgtu filmu pēc pirmajiem dialogiem vai klišejiskajiem mēģinājumiem izraisīt skatītājā emocijas, piemēram, ieliekot protagonista, skarba trojieša, rokās mirstošu bērnu, taču vizuālais noformējums apvienojumā ar primitīvismu piedod visam zināmu odziņu. Nāsīs var saraut senatnes putekļus un šķēpa dūrieni izliekas triekti gluži kā gar pašu plecu. Ainas palēninājumā, it īpaši galvenā dūrēja elegantais izklupiens, metot pāri vairogam uzbrucējus un darot ar viņiem visu pārējo, kas vien labi izskatās, bija patīkams papildinājums un brīžiem atbildēja uz jautājumu vai ir vērts turpināt šo veidojumu skatīties. Filma īpaši piemērota smadzeņu stāvoklim kāds rodas šajā notrulinošajā karstumā un alkstot vardarbības, jo kurš gan īstenībā nealkst vardarbības. IMDB ļaudis laikam man piekrīt, ja jau filmai ir 7.7 vērtējums. Nākamajai daļai gan nav tik pieņemošs vērtējums, tā kā, visticamāk, ar šo pašlaik arī pietiks konkrētajā Holivudas action filmu piedzīvojumā. |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2018|01:15 am] |
Mākslinieki nereti mēdz teikt, ka tas, ko kritiķi saskata viņu mākslas darbos nav tā domāts vai pat ir nepatiess, taču pārsvarā, man šķiet, tas nemaina sistemātiskas analīzes patiesīgumu un ja kritiķa minēto tur tiešām var saskatīt tā kā tas izskaidrots, to var uztvert vienkārši kā vēl vienu mākslas darba aspektu, kurš vēl pie tam mēdz lieliski caur to izskaidrot arī dzīves patiesības.
It īpaši man par to lika domāt redzētais no Slavoja Žižeka "The Pervert's Guide to Cinema", kaut arī nevarētu teikt, ka vienmēr piekristu viņa interpretācijām.
https://www.youtube.com/watch?v=UHdYm_lpfRI |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2018|01:07 am] |
Rubīnu lietū Dilentanti sarkanos mēteļos Nosūc Tavas cerības un sapņus Iepotē vēnās nogurumu Nosēdina ar galvā uzmauktu Sarkanu kartona maisu Aiz dzeloņstiepļu dzīvžoga Tagad Tu beidzot vari Atpūsties tukšā klusumā
Crystal Castles šeit izklausās nedaudz pēc Chromatics.
https://www.youtube.com/watch?v=CnqzIYZR1GA |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2018|11:29 am] |
|
Paskatoties uz Guns n Roses koncerta bildēm/video, man prieks, ka koncerti, kuri mani pārsvarā interesē ir vismaz 10x mazāk apmeklēti un notiek krietni vien intīmākā gaisotnē nevis tā, ka stāvi kaut kur pūļa aizmugurē un vienīgais, kur vari kaut ko daudz maz redzēt, ir ekrāni skatuves malās. |
|
|
| |
[Jun. 30th, 2018|01:24 am] |
|
Rīt pārvākšanās. Laba sajūta. Tas nekas, ka vēl pat kravāšanās nav pabeigta. |
|
|
| |
[Jun. 30th, 2018|01:19 am] |
Klausoties Phantogram rodas līdzīga sajūta, kā esot iemīlējušamies un atskaņojot kādu salkanāku dziesmu vai albumu uz riņķi, tikai šajā gadījumā tas notiek bez iemīlēšanās...
https://www.youtube.com/watch?v=6L2QjmSV2ps |
|
|
| |
[Jun. 20th, 2018|09:29 pm] |
|
Kad ir atvaļinājums, tad ir sajūta, ka katra diena ir svētdiena un rītdien būs darba diena. |
|
|
| Dogville un Trīrs [2] |
[Jun. 18th, 2018|02:48 pm] |
Kāds laiciņš pagājis un vēlreiz noskatījos Dogville. Par spīti zināmajai banalitātei, tā ir un paliek viena no manām mīļākajām filmām. Sākot no paša satura, līdz pat minimālistiskajai formai, kurā tas viss ietverts. Gandrīz teātrim pielīdzināmais minimālisms, kas ir labs paņēmiens kā filmu padarīt uzskatāmāku un reizē arī piedot tai kaut kādu papildu mākslinieciskumu. Uzskatāmais veids, kā tiek pasniegta filmas doma, papildināta ar teicēja komentāriem. Neglīti naturālais dzīves atainojums - netīrās drēbes tēliem, vulgaritāte (kas man vispār Trīrā patīk!). Rokas kameras darbs, kas rada iespaidu, ka pats esi klāt un skaties uz to caur savām acīm. Poētisms, dažādi dzejiski salīdzinājumi. Tas viss kopā veido lielisku kino, manuprāt. Kas varbūt ir pārāk banāli gaumīgam filosofiskam darbam - klaji paustā mizantropija un neticība cilvēkiem un galēji pesimistiskā kapitālisma kritika. Tātad pārspīlējumi. Taču, lai gan tas noņem zināmu objektivitāti, neteikšu, ka tas neuzrunā manu mizantropisko būtību un ja tāds ir autora skatījums, tad neredzu arī iemeslu to mainīt. Aptuveni pēdējās filmas 20 minūtes ir tik pilnas ar domugraudiem, ka ir sajūta - mentālajā plānā tur paiet krietni ilgāks laiks. Es nevaru iedomāties kā es varētu pilnvērtīgi noskatīties šo filmu kino, jo šo filmas daļu man parasti gribas noskatīties vairākas reizes, lai visu pienācīgi uztvertu. Šķiet, ka šis pēdējais filmas dialogs, pirmoreiz skatoties, radīja man ilgstošas pārdomas par sociālo kritiku un interesanti bija vērot kā mainījušās manas domas kopš tās reizes. Žēl, ka nākamajā iecerētās triloģijas filmā - Manderlay - Nikola Kidmena bija atteikusies tēlot, jo sadarbība ar von Trīru viņai likusies neciešama (tāpat kā pulciņam citu Dogville aktieru - "I will not work with psycho director again") par ko var vairāk uzzināt Dogville Confessions, kas ir tāds kā "making of". Patīkami, pretstatā, ka Stellans Skarsgārds, kā viens no maniem mīļākajiem aktieriem, pastāvīgi izsakās, cik ļoti viņam patīkot strādāt ar fon Trīru, jo filmēšanas laukumā parasti esot patīkami eksperimentāla un radoša gaisotne, tāpēc labi, ka vismaz viņš netaisās nekur bēgt. Kidmena gan pēc tam esot atkal mainījusi savas domas par Trīru vai vismaz par filmēšanos viņa filmās, lai gan plāni beigās tā arī nepiepildījās. Žēl arī, ka triloģijas pēdējā daļa - Washington tā arī nav pie mums nonākusi, kaut arī netiek noliegts, ka kaut kad tas varētu notikt.
 |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2018|02:00 pm] |
Kā tad tur īsti ir? Poll #21203
Open to: All, results viewable to: AllLana Del Rey: |
|
|
| Unabomber |
[Jun. 1st, 2018|04:33 pm] |
|
Viens no maniem pēdējajiem lieliskajiem Netflix atradumiem ir miniseriāls "Manhunt: Unabomber". Kā sāku skatīties, tā kādās 3-4 darba dienās pēc kārtas noskatījos. Kur abi - gan pats stāsts kā tāds par Unabomberu, gan kā tas pasniegts - cietos vāciņos un smaržīgā papīrā - kopā veido ļoti smadzenes uzbudinošu materiālu. Nelineārais stāstījums likās kā reiz vietā, kaut arī brīžiem bija tracinoši, jo gribējās redzēt tālāk ar ko tad konkrētais notikums beidzas. Ļoti patika aktieru izvēle un smieklīgi, ka Paulu Betaniju atpazinu tikai seriālam turpinoties beigām, kaut arī, kopš redzēju Dogvillu, man viņš labi palicis prātā. Lasīju, ka pats Mr. Kaczynski miniseriālu redzējis nav, bet domā, ka tās ir fantāzijas, spriežot pēc tā ko mediji vispār par viņu runājot. Nebūtu jau brīnums jeb arī varbūt pārāk uz varžacīm kāpj. |
|
|
| |
[May. 15th, 2018|01:35 pm] |
 |
|
|
| |
[May. 8th, 2018|01:28 pm] |
|
Man vispār nav noliedzoša attieksme pret hip hopu kā tādu un daži reperi pat patīk, bet nu reizēm gan (kā tas, kas man šobrīd aiz sienas skan) izklausās pēc ekstātiska pērtiķa, kurš pārāk daudz no sevis sadomājies. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2018|11:58 am] |
|
Vakar bija iespēja par velti aiziet uz kino un tā kā "A quiet place" seansu nokavēju, aizgāju uz Billi. Vispār man patika. Visvairāk tieši tas ikdienas dzīves atveidojums, pa sīkumiem. Parādu burtnīcas, siļķes cepšana papīrā, atribūti kā tādi utt. Humors arī kopumā uzrunāja. Pēc smiekliem zālē spriežot - pārējos arī. Tas par ko aizdomājos ir, ka daži momenti filmā, vismaz man kā diletantam, likās neticami neveikli uztaisīti. It īpaši pašās beigās. Piemēram, tas teikums par to, ka Billes dzīve turpināja "iet uz augšu", tā, ka tas izteiciens jau vairākkārt tika atkārtots filmā, it kā trūktu vārdu ar kuriem izteikt tik vienkāršu domu. Vēl arī man šķita, ka tas kā filmas doma ir izteikta ir visai savārstīti un paliek tāda sajūta, ka tikai tiktu pa plāna punktiem iets uz priekšu ar to, kam būtu jānotiek pēc grāmatas, bet trūkst tādas kā domas virzības. |
|
|