|
Aug. 2nd, 2018|01:15 am |
Mākslinieki nereti mēdz teikt, ka tas, ko kritiķi saskata viņu mākslas darbos nav tā domāts vai pat ir nepatiess, taču pārsvarā, man šķiet, tas nemaina sistemātiskas analīzes patiesīgumu un ja kritiķa minēto tur tiešām var saskatīt tā kā tas izskaidrots, to var uztvert vienkārši kā vēl vienu mākslas darba aspektu, kurš vēl pie tam mēdz lieliski caur to izskaidrot arī dzīves patiesības.
It īpaši man par to lika domāt redzētais no Slavoja Žižeka "The Pervert's Guide to Cinema", kaut arī nevarētu teikt, ka vienmēr piekristu viņa interpretācijām.
https://www.youtube.com/watch?v=UHdYm_lpfRI |
|