A thin grey line between black and white

There are shootings and street riots such as those in Chicago.
There are bombings in wartime.
There is increasing juvenile delinquency in the new neighbourhoods of cities.
There is the rowdyism of drunks.
There is the escapism of leather jackets and hippies.
There is the escape to one’s annual holiday and the bitter homecoming.
There is the escape to the cinema, television, books.
There is the escape to art, music.
There is the escape to the world of dreams, alcohol and drugs.
There is the escape to death.

Whose fault is this?

In any case: those who flee, rebel or commit suicide are well off. But those who do not have these escape options lose their soul, their humanity, their most sacred asset and everything else besides.



F. Hundertwasser

Speech in Concordia Hall, Vienna, 9 February 1968 (held in German)

there's a bluebird in my heart that
wants to get out
but I'm too tough for him,
I say, stay in there, I'm not going
to let anybody see
you.
there's a bluebird in my heart that
wants to get out
but I pour whiskey on him and inhale
cigarette smoke
and the whores and the bartenders
and the grocery clerks
never know that
he's
in there.

there's a bluebird in my heart that
wants to get out
but I'm too tough for him,
I say,
stay down, do you want to mess
me up?
you want to screw up the
works?
you want to blow my book sales in
Europe?
there's a bluebird in my heart that
wants to get out
but I'm too clever, I only let him out
at night sometimes
when everybody's asleep.
I say, I know that you're there,
so don't be
sad.
then I put him back,
but he's singing a little
in there, I haven't quite let him
die
and we sleep together like
that
with our
secret pact
and it's nice enough to
make a man
weep, but I don't
weep, do
you?

Charles Bukowski

Un es saku – treniņš,
un es saku – kā tikt tālāk,
un es saku – sacentīsimies par to,
kurš vairāk īsts,
un es saņemos, es vingroju, es cenšos,
bet aiz loga smagi, balti līst.

Inga Gaile

https://www.ted.com/talks/chimamanda_adichie_the_danger_of_a_single_story

Atgādinājums arī man pašai, cik daudz iepriekšpieņēmumu ir manā galvā. Pasaule ir tik plaša un daudzšķautnaiņa, tik daudz kas, ko es vēl nezinu, ļoti interesanti, par to uzzināt, redzēt vairāk. Un žēl, ka es nekad neredzēšu un neuzzināšu visu, daudz kas skaists paliks ārpus mana redzesloka.

Ir baigie sūdi. Telefona zvans mammai. Saruna nevedas.

- Mammu, vai tu mani vairs nemīli?
- Beidz manipulēt!

Pī Džī Hārvija man šķiet nedaudz par vīrišķīgu.

Hmm...

"Skola gatavojās telpas remontēt un pārvērst par psihologa un atpūtas istabu bērniem. Pagaidām tur notika parastas mācību stundas. Skicēs Virdžīnija Vulfa satiekas ar manu vecmāmiņu Annu Rozentāli (deviņu bērnu māti) – seja pavērsta pret seju, un viņu vaibstus veido Virdžīnijas teksti. Projekta vadītāji bija ļoti apmierināti ar ideju, bet skola skices noraidīja. Kā arguments tika minēts fakts, ka bijušajā kapelā nebūtu īsti korekti attēlot sievietes portretu – „jūs taču saprotat, Dievs ir vīrietis”.

Rasa Jansone  - izbrīna reibonis

Labi uzrakstīts http://www.satori.lv/raksts/11441/Santa_Remere/Kalpot_lietam

"Ģimenē valdīja pastāvīgu nesaskaņu gaisotne. Mālers atcerējās reizi, kad, nespēdams paciest vecāku strīdu, bija izskrējis ārā no mājas un uz ielas bija dzirdējis leijerkasti spēlējam "Ak, tu, mīļais Augustiņ!" šo epizodi viņš 1910. gadā izstāstīja Zigmundam Freidam četru stundu ilgā pastaigā - psihoanalīzes seansā. Vēlāk Freids pierakstīja: "Pēc paša Mālera domām kopš tā brīža viņa apziņā uz visiem laikiem bija fiksējies augstas traģēdijas un vieglas izklaides kopsakars.""

Ozano piebilst: "Es gribētu, lai būtu tāda sistēma, kas patiešām palīdzētu tulkot un popularizēt mūsu literatūru frankofonajās valstīs – vislielākajā tulkotās literatūras tirgū Eiropā. 20 gados es esmu sapratis, ka problēma nav latviešu literatūras kvalitāte, bet gan konsekventas atbalsta UN jēgpilnas promotēšanas sistēmas trūkums."

http://www.satori.lv/raksts/11330/Gunta_Gaidamavica/Tulkot_vai_netulkot_tads_ir_jautajums

"Where did you go this morning?" she asked.
"You know I was cleaning the attic."
"Mooning over a lot of trash. I didn't hear a sound. Thought maybe you weren't in the attic at all. What's that?" She pointed.
"Well, now how did those get there?" he asked the world.
He peered down at the pair of black spring-metal bicycle clips that bound his thin pants to his bony ankles.
"Found them in the attic," he answered himself. "Remember when we got out on the gravel road in the early morning on our tandem bike, Cora, forty years ago, everything fresh and new?"
"If you don't finish that attic today, I'll come up and toss everything out myself."
"Oh, no," he cried. "I have everything the way I want it!"
She looked at him coldly.
"Cora," he said, eating his lunch, relaxing, beginning to enthuse again, "you know what attics are? They're Time Machines, in which old, dim-witted men like me can travel back forty years to a time when it was summer all year round and children raided ice-wagons. Remember how it tasted? You held the ice in your handkerchief. It was like sucking the flavour of linen and snow at the same time."

A Scent of Sarsaparilla
by Ray Bradbury

Vēstules no 2050., Vol.1

Sveiks, Žakē. Katru dienu kļūst arvien sliktāk.
Nezinu, vai maz tikšu no šejienes prom, stulbais likums...
Bet nekas. Es izglītojos tālmācībā un nedaudz protu kodēt,
ja veiksies, mani pieņems darbā par baiterkeku [1]. Tiesa, viņiem rodas jautājumi.
Es izgāju kursu mājaslapā, kas pie mums ir aizliegta.
Es, protams, klusēju, bet viņi kaut ko nojauš.
Ak Dievs, es negribu atpakaļ uz labošanas džummu [2] konvoja pavadībā.
Umma [3] ir sajukusi prātā, Žakē. Vakar valsts ticības ministrs paziņoja,
ka puiši, kas aizdedzināja sinagogu, tiks amnestēti, jo tagad ir hafīzi [4].
Jā, iedomājies? Izmācījās no galvas astoņu cietuma mēnešu laikā.
"Tagad viņu dvēseles ir tīras un tām vajadzīgi brīvi ķermeņi."
Pārcēlos uz Medreses [5] pilsētiņu, dzīvoklī palikt nebija ļauts
pēc tā gadījuma ar ballīti.
Neko nenožēloju, bija jautri, kā jau vienmēr, pilnīgs buhanšatirs [6].
Pilsētiņā mums ar lūgšanu brāli ir viena istaba,
vēl nedaudz, un būšu alerģisks pret arābu valodu.
Šķiet, visus šos gadus mēs velti priecājāmies par tādu demogrāfisko sprādzienu.
Ir viņā, brālī, kaut kāda zvērīga seksualitāte, tikai nesmejies!
Tumsnējs un melnacains, bet, kad lūdz Dievu, tad skats – tīrā dziesma.
Mati saraini un vijīgi kā mans izmisums tavas prombūtnes laikā.
Zinu, bijām vienojušies, bet citādi vairs nevar, saproti?
Visapkārt bailes.

Žak-Žakē, esmu noilgojies. Cik daudz par to drīkst rakstīt, es pat nezinu.
Kā tur palika ar apvedceļu? Man šķiet, ka maršruts jāapdomā vēlreiz.
Mani uztrauc ideja par preču vilcienu. Un vai tev pietiks naudas dokumentiem?
Lūdzu, tikai neielaidies avantūrās. Krāj klusītēm, es pāris gadus pagaidīšu.
Tā nav problēma. Galvenais, lai laimes kurjers netiktu pieķerts.
Vai teicu, ka ne alkoholu, ne cigaretes vairs nav iespējams nopirkt?
Tā ja, pirms mēneša stājās spēkā likums.
Izmisums kā tradicionālo vērtību propagandas pēdas.
Tāda sajūta, it kā mans mīļais galvaspilsētas vējš,
nedaudz aptracis, brīvs un mežonīgs, nu ir pieklusis.
Protams, pie vainas ir blīvā apbūve
un "Rūpnieciski inovatīvās attīstības programma".
Visus pabarot un visiem sacelt istabeles.
Pišas kā truši, Žakē, bez prežiem, bez liekas jādelēšanās.
He-he. Bez jādelēšanās. Ak Dievs, redzi? Es vairs nevaru izturēt!
Zini, pie kā es strādāju? Pie aplikācijas otro, trešo
un ceturto sievu meklēšanai! Tagad tas ir atļauts.
Lūk. Nekāda tindera [7], bet līdz grindram [8] tā arī neizdevās nodzīvot.
Mūsu mērķauditorija ir pirmās sievas, kas meklē
likumīgas mīļākās saviem vīrekļiem. Drukas kļūda,
bet lai paliek. Laikam nav nejauša.
Tu norēktos, ja redzētu tehnisko uzdevumu.
Mūsu analītiķe Saltanāta, Sazin_kāda_daudzsievu_vīra meita,
pati vēl nav precējusies, taču sastādīja to tik skrupulozi un kaismīgi,
ka pat vārds sublimācija te diez vai ko līdzēs.
Smiekla pēc varētu viņu izdrāzt,
ja vien par ārlaulību sakariem nedraudētu gads cietumā.
Nu, vismaz ar akmeņiem vairs nesit. Evolūcija, vai zinies!

Labi, laiks iet uz beigām, pēc piecām minūtēm atslēgs tīmekli.
Varētu jau tekstu sagatavot iepriekš, bet tas nav droši.
Proxy pārstādu reizi nedēļā. Manas mazās nelegālās vēstules –
lūk, viss, kas man atlicis. Mīlu.

P. S. Un tomēr divdesmitajos te vēl bija labi!
Atceries, kas bija par laikiem gadu, pirms aizbrauci.
Labs dzerstiņš vēl nelikās kā brīnums,
un varējām pat teikt "kā apriebies tusēt!".
Un smieklīgie, bezpalīdzīgie narkotiku apkarotāji no UBN,
kurus mēs saucām par Ubenotiem. Mīļais Žakē, kur tas viss ir palicis?
Ak. Nu labi. Es izturēšu, Žeņa, es noteikti izturēšu.
Mīlestība mani atbrīvos. Tā atbrīvos visus.

atdzejojis Svens Kuzmins

pārējie arī labi