A thin grey line between black and white

Ozano piebilst: "Es gribētu, lai būtu tāda sistēma, kas patiešām palīdzētu tulkot un popularizēt mūsu literatūru frankofonajās valstīs – vislielākajā tulkotās literatūras tirgū Eiropā. 20 gados es esmu sapratis, ka problēma nav latviešu literatūras kvalitāte, bet gan konsekventas atbalsta UN jēgpilnas promotēšanas sistēmas trūkums."

http://www.satori.lv/raksts/11330/Gunta_Gaidamavica/Tulkot_vai_netulkot_tads_ir_jautajums

"Where did you go this morning?" she asked.
"You know I was cleaning the attic."
"Mooning over a lot of trash. I didn't hear a sound. Thought maybe you weren't in the attic at all. What's that?" She pointed.
"Well, now how did those get there?" he asked the world.
He peered down at the pair of black spring-metal bicycle clips that bound his thin pants to his bony ankles.
"Found them in the attic," he answered himself. "Remember when we got out on the gravel road in the early morning on our tandem bike, Cora, forty years ago, everything fresh and new?"
"If you don't finish that attic today, I'll come up and toss everything out myself."
"Oh, no," he cried. "I have everything the way I want it!"
She looked at him coldly.
"Cora," he said, eating his lunch, relaxing, beginning to enthuse again, "you know what attics are? They're Time Machines, in which old, dim-witted men like me can travel back forty years to a time when it was summer all year round and children raided ice-wagons. Remember how it tasted? You held the ice in your handkerchief. It was like sucking the flavour of linen and snow at the same time."

A Scent of Sarsaparilla
by Ray Bradbury

Vēstules no 2050., Vol.1

Sveiks, Žakē. Katru dienu kļūst arvien sliktāk.
Nezinu, vai maz tikšu no šejienes prom, stulbais likums...
Bet nekas. Es izglītojos tālmācībā un nedaudz protu kodēt,
ja veiksies, mani pieņems darbā par baiterkeku [1]. Tiesa, viņiem rodas jautājumi.
Es izgāju kursu mājaslapā, kas pie mums ir aizliegta.
Es, protams, klusēju, bet viņi kaut ko nojauš.
Ak Dievs, es negribu atpakaļ uz labošanas džummu [2] konvoja pavadībā.
Umma [3] ir sajukusi prātā, Žakē. Vakar valsts ticības ministrs paziņoja,
ka puiši, kas aizdedzināja sinagogu, tiks amnestēti, jo tagad ir hafīzi [4].
Jā, iedomājies? Izmācījās no galvas astoņu cietuma mēnešu laikā.
"Tagad viņu dvēseles ir tīras un tām vajadzīgi brīvi ķermeņi."
Pārcēlos uz Medreses [5] pilsētiņu, dzīvoklī palikt nebija ļauts
pēc tā gadījuma ar ballīti.
Neko nenožēloju, bija jautri, kā jau vienmēr, pilnīgs buhanšatirs [6].
Pilsētiņā mums ar lūgšanu brāli ir viena istaba,
vēl nedaudz, un būšu alerģisks pret arābu valodu.
Šķiet, visus šos gadus mēs velti priecājāmies par tādu demogrāfisko sprādzienu.
Ir viņā, brālī, kaut kāda zvērīga seksualitāte, tikai nesmejies!
Tumsnējs un melnacains, bet, kad lūdz Dievu, tad skats – tīrā dziesma.
Mati saraini un vijīgi kā mans izmisums tavas prombūtnes laikā.
Zinu, bijām vienojušies, bet citādi vairs nevar, saproti?
Visapkārt bailes.

Žak-Žakē, esmu noilgojies. Cik daudz par to drīkst rakstīt, es pat nezinu.
Kā tur palika ar apvedceļu? Man šķiet, ka maršruts jāapdomā vēlreiz.
Mani uztrauc ideja par preču vilcienu. Un vai tev pietiks naudas dokumentiem?
Lūdzu, tikai neielaidies avantūrās. Krāj klusītēm, es pāris gadus pagaidīšu.
Tā nav problēma. Galvenais, lai laimes kurjers netiktu pieķerts.
Vai teicu, ka ne alkoholu, ne cigaretes vairs nav iespējams nopirkt?
Tā ja, pirms mēneša stājās spēkā likums.
Izmisums kā tradicionālo vērtību propagandas pēdas.
Tāda sajūta, it kā mans mīļais galvaspilsētas vējš,
nedaudz aptracis, brīvs un mežonīgs, nu ir pieklusis.
Protams, pie vainas ir blīvā apbūve
un "Rūpnieciski inovatīvās attīstības programma".
Visus pabarot un visiem sacelt istabeles.
Pišas kā truši, Žakē, bez prežiem, bez liekas jādelēšanās.
He-he. Bez jādelēšanās. Ak Dievs, redzi? Es vairs nevaru izturēt!
Zini, pie kā es strādāju? Pie aplikācijas otro, trešo
un ceturto sievu meklēšanai! Tagad tas ir atļauts.
Lūk. Nekāda tindera [7], bet līdz grindram [8] tā arī neizdevās nodzīvot.
Mūsu mērķauditorija ir pirmās sievas, kas meklē
likumīgas mīļākās saviem vīrekļiem. Drukas kļūda,
bet lai paliek. Laikam nav nejauša.
Tu norēktos, ja redzētu tehnisko uzdevumu.
Mūsu analītiķe Saltanāta, Sazin_kāda_daudzsievu_vīra meita,
pati vēl nav precējusies, taču sastādīja to tik skrupulozi un kaismīgi,
ka pat vārds sublimācija te diez vai ko līdzēs.
Smiekla pēc varētu viņu izdrāzt,
ja vien par ārlaulību sakariem nedraudētu gads cietumā.
Nu, vismaz ar akmeņiem vairs nesit. Evolūcija, vai zinies!

Labi, laiks iet uz beigām, pēc piecām minūtēm atslēgs tīmekli.
Varētu jau tekstu sagatavot iepriekš, bet tas nav droši.
Proxy pārstādu reizi nedēļā. Manas mazās nelegālās vēstules –
lūk, viss, kas man atlicis. Mīlu.

P. S. Un tomēr divdesmitajos te vēl bija labi!
Atceries, kas bija par laikiem gadu, pirms aizbrauci.
Labs dzerstiņš vēl nelikās kā brīnums,
un varējām pat teikt "kā apriebies tusēt!".
Un smieklīgie, bezpalīdzīgie narkotiku apkarotāji no UBN,
kurus mēs saucām par Ubenotiem. Mīļais Žakē, kur tas viss ir palicis?
Ak. Nu labi. Es izturēšu, Žeņa, es noteikti izturēšu.
Mīlestība mani atbrīvos. Tā atbrīvos visus.

atdzejojis Svens Kuzmins

pārējie arī labi

The neon's and the cigarettes
Rented rooms and rented cars
The crowded streets, the empty bars
Chimney tops and trumpets
The golden lights, the loving prayers
The coloured shoes, the empty trains
I'm tired of crying on the stairs
The downtown lights
Yeah, yeah

Neuzticies nevienam, kam vairāk par trīsdesmit.

Gadījums, kurā Kants nav galants
"Skolotām sievietēm," atzīmē Kants, "viņu grāmatas ir vajadzīgas tādā pašā mērā kā pulkstenis; viņas to nēsā līdzi, lai citi redzētu, ka viņām tāds vispār ir, kaut arī parasti tas nekustas vispār vai arī nav uzstādīts pēc saules."

"The most relevant example for enjoyment without the craving to have what one enjoys may be found in interpersonal relations. A man and a woman may enjoy each other on many grounds; each may like the other's attitudes, tastes, ideas, temperament, or whole personality. Yet only in those who must have what they like will this mutual enjoyment habitually result in the desire for sexual possession. For those in a dominant mode of being, the other person is enjoyable, and even erotically attractive, but she or he does not have to be "plucked," to speak in terms of Tennyson's poem,in order to be enjoyed.
Having-centered persons want to have the person they like or admire. This can be seen in relations between parents and their children, between teachers and students, and between friends. Neither partner is satisfied simply to enjoy the other person; each wishes to have the other person for him- or herself. Hence, each is jealous of those who also want to "have" the other. Each partner seeks the other like a ship-wrecked sailor seeks a plank—for survival. Predominantly "having" relationships are heavy, burdened, filled with conflicts and jealousies.
Speaking more generally, the fundamental elements in the relation between individuals in the having mode of existence are competition,antagonism, and fear. The antagonistic element in the having relationship stems from its nature. If having is the basis of my sense of identity because "I am what I have," the wish to have must lead to the desire to have much,to have more, to have most. In other words, greed is the natural outcome of the having orientation. It can be the greed of the miser or the greed of the profit hunter or the greed of the womanizer or the man chaser."

Erich Fromm "To Have or to Be?"

"Man tā ir aktuāla tēma, kā nošķirt stāvokļus - nogurums, slinkums, nav iedvesmas."
Andrejs Eglītis

“Human relationships were strange. I mean, you were with one person a while, eating and sleeping and living with them, loving them, talking to them, going places together, and then it stopped. Then there was a short period when you weren't with anybody, then another woman arrived, and you ate with her and fucked her, and it all seemed so normal, as if you had been waiting just for her and she had been waiting for you. I never felt right being alone; sometimes it felt good but it never felt right.” 
― Charles Bukowski, Women

«Daudzi šizoīdi ir līdzīgi romiešu mājām bez izgreznojumiem, villām, kuru slēģi aizvērti spilgtās saules dēļ, taču iekšā, krēslā, notiek dzīres.»

Never step into a sterile Building
where the walls are flat and the
Windows are all the same
Such house will bring big harm to you
If you are visiting someone in such
a house: boycott it
If you are not allowed to transform it:
stay outside and ask the person
you want to visit to come out
Because it is a prisoner's house

Friedensreich Regentag Dunkelbunt Hundertwasser, 1968, Vienna

"Tēlu bāze, uz kuras pamata veidojas valoda, mūsu tautai ir sevišķi bagātīga. Pie mums mājas nojumi dēvē par jumta spārnu, saldo ēdienu par debesu speķi vai mūķenes nopūtām, kupolu - par pusapelsīnu, un tā bez gala. Skaisti un trāpīgi tēli. Andalūzijā valodas tēlainība vienkāršo ļaužu vidū sasniedz tipiski gongorisku smalkumu un izjūtu."
F. Garsija Lorka - Dona Luisa de Gongoras poētisko tēlu pasaule.

"Vēl nekad pasaules vēsturē sievietes nav uzvarējušas nevienu cīņu bez ieinteresētu vīriešu palídzības". Margareta Ātvuda