Hypocritic critic

„Kara pirmajās dienās tēvs Hansam atrakstīja vēstuli, kurā pauda kaunu par to, ka ir tikai ēna, kas paglābusies aiz citām ēnām, kamēr jaunības dzīvais spēks – tie bija viņa vārdi – devās iekšā pekles liesmās, tieši tā viņš rakstīja. Un Hanss tagad ir nonācis šajā peklē, kur abi ar Maksu, katrs savā pusē, kādu laiku ir darbojušies kā kultūras un civilizācijas glābēji.

Tomēr ne Makss, ne Hanss nebija nedz traki, nedz akli; ne viens, ne otrs nebija gribējuši šo neprātu, un, kad 1915. gada Ziemassvētku priekšvakarā karš būs no tiesas apglabāts, Makss, slimības atvaļinājuma laikā avīzē „Le Figaro” izlasījis kādu rakstu, piedzīvos pārsteigumu un steigsies uz rotaļlietu veikalu bagātnieku bērniem „Au Nain Bleu” glaunajā rajonā Rišpansa un Sentonorē ielu stūrī, lai pārliecinātos, ka tur patiešām ir dabūjams rotaļu ložmetējs, par kuru „Le Figaro” rakstīja:
„Beidzot franču rotaļlietām ir dvēsele.”

Voltēra vārdā viņš ir gatavs apsūdzēt visu veikalu. Viņš stāv veikala vidū blakus Ziemassvētku vecītim, pa vidu burukuģiem, lellēm elzasiešu tautas tērpos, leļļu gultiņām, skārda lokomotīvēm, Jēzus figūriņām, rotaļu ložmetējiem un kliedz:
„Jūs esat talapoini, lūk, kas jūs esat!”” Hedi Kadūrs "Valtenberga"