A thin grey line between black and white

"A book a day keeps stupidity away".

"Retais zina, ka izdevēju Etcelu ar pilnām tiesībām var saukt par Verna līdzautoru. Tikai pateicoties šim izdevējam, mēs esam dabūjuši grāmatas, ko vēl tagad ir interesanti lasīt. Etcels bija ļoti stingrs. Viņš piespieda Vernu pārstrādāt sižetus, ievest jaunus varoņus un rādīja, kādā stilā ir jāraksta. Žils bez ierunām pakļāvās Etcelam it visā. Nonāca līdz tam, ka izdevējs nepieņēma no autora gatavu romānu "Parīze 20. gadsimtā", sakot, ka tas ir pārāk drūms. Verns nosolījās vairāk nerakstīt antiutopijas un paslēpa rokrakstu seifā. To atrada viņa mazmazdēls tikai 1989. gadā un romāns tika publicēts tikai 1994. gadā.

Pretstatā izplatītajam viedoklim, Verns nebija zinātnes progresa "saucējs". Īstenībā Verns pret zinātni izturējās bez īpaša entuziasma, izmantojot to tikai kā mākslinieciski-izklaidējošu līdzekli. Rakstnieks bija skeptiķis un tehnikas progresu redzēja visai tumšās krāsās. Taču Etcels loģiski sprieda, ka Vernu-optimistu pirks daudz labāk, tāpēc lika autoram piepildīt gandrīz visus darbus ar entuziasmu un sajūsmu par cilvēka saprāta neuzvaramo spēku.

Ar šo iejaukšanos izdevējs neapmierinājās. Etcels izņēma no Verna tekstiem antisemītiskas pasāžas. Arī mūsu zemei [protams, domāta, Krievija - t.p.] tik tikko netika no Verna. "20000 ljē pa jūras dzelmi" sākotnējā versijā kapteinis Nemo bija poļu aristokrāts, kas uzbūvējis superlaivu, lai atriebtos "nolādētajiem krievu okupantiem" (domāta apspiestā poļu sacelšanās 1863. - 1865.). Etcels, kas tirgoja grāmatas arī Krievijā, piespieda Vernu padarīt kapteini Nemo par "bomzi", bet romānā "Noslēpumu sala" viņš pārvērta viņu par Dakkaras princi - indiešu radžas dēlu, kas tur ļaunu prātu uz angļiem par sipaju asacelšanās apspiešanu."

https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/laiku-apsteigusais-zils-verns

"What's the ugliest part of your body?
Some say your nose,
some say your toes,
but I think it's our mind."

Frank Zappa

Kad 2013. gada sākumā pirmo reizi skatījos izrādi "Āda", nobeigums šķita drūms un cinisks. Un savā ziņā šķita, ka tas tēls nedaudz joko un apzināti bārsta klišejas. Nesen noklausījos audiogrāmatu un sapratu, ka esmu dzīvojusi burbulī. Ļoti labi atspoguļo vienas sabiedrības daļas ilūzijas.


- Naudu vajag ieguldīt izskatā, lai pēc iespējas ilgāk būtu jauns?

- Un darītu ko?

(...)

Tātad viss laiks paiet tam, lai labi izskatītos. Kāda jēga?

Fragments: https://failiem.lv/u/kmbt2ymm

"Lasīšanas paradoksālais likums - atraut mūs no pasaules, lai atrastu tās jēgu."

Daniels Penaks "Kā romāns"

- Dāvā man lakatu savu,
jo esmu es ievainots, māsiņ...

- Saki man, kādu tu vēlies:
rožu vai olīvu krāsā?

- Man visviens, tik dāvā
tādu, kam četros stūros
sirds būtu izšūta tava.

Rafaels Alberti

no spāņu valodas atdzejojos Leons Briedis

"Es domāju, ka ir ļoti stingri jāiestājas pret tādām lietām. Ir labi, ka pašlaik amerikāņu kultūrā notiek šī attīrīšanās. Labi, ka tas beidzot notiek Holivudā. Domāju, ka tam būs turpinājums. Tas ir nepieciešams. Amerikā visur, arī koledžās, noticis daudz izvarošanas gadījumu, taču bagāti cilvēki noalgoja labus juristus un palika nesodīti. Lai gan visi to visu laiku zināja, vara un tās ļaunprātīgā izmantošana bija tik milzīga, ka pret to neko nevarēja izdarīt. To sekmēja ģēniju kults, slavenību romantizēšana. Amerikāņi taču ir apsēsti ar slavu. Upuri klusēja, jo, nostājoties pret ietekmīgām kultūras personībām, varēja sabojāt savu karjeru. Ja izvēlējies strādāt kino industrijā vai mūzikā, nācās rēķināties, ka šī būs daļa no tava darba…

Lai cik tas liktos dīvaini demokrātiskai zemei, arī sieviešu tiesības un afroamerikāņu tiesības ASV atzina ļoti vēlu. Piemēram, Jeila Universitātē sievietes sāka uzņemt tikai pēc 50. gadiem. Mūsu laikabiedre komponiste Kaija Sāriaho Ņujorkas Metropolitēna operas vēsturē ir pirmā sieviete kopš 1903. gada, kuras darbs tur nesen piedzīvojis iestudējumu. Ņujorkas filharmonijas orķestrim nākamajā sezonā ir nulle sieviešu skaņdarbu, nav arī diriģentu sieviešu. Pilnīgi pretējs piemērs: Losandželosas filharmonijas orķestrim šogad ir 55 jauni pasūtījumi, no kuru autoriem trīsdesmit ir sievietes vai melnādainie komponisti. Ārkārtīgi iespaidīgi. Starp citu, tur darbs pasūtīts arī Pēterim Vaskam un pavisam jauniem komponistiem no Jeila Universitātes. Tomēr ASV vēl joprojām 99 procenti mūzikas ir balto vīriešu rakstīta. Un par ko mēs mācāmies Eiropas mūzikas vēsturē? Par mūziku, ko radījuši eiropiešu vīrieši. Mēs Latvijā ar sieviešu pārstāvniecību mūzikā esam diezgan labā situācijā."

https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/intervija-ar-komponistu-kristu-auznieku.-vienmer-mekleju-skaisto-14193391

Vispār man ļoti patika visa intervija.

"Embrionālās attīstības posmi - zivs-ķirzaka-putns-suns-pērtiķis-nēģeris-dzeltenais vīrs-indiānis-baltais vīrs."
Šo abdurdo hierarhiju vienmēr atcerēšos, kad man uzdos jautājumu - vai reizēm tev izdodas atbrīvoties no šabloniskas domāšanas? Un ja jā, tad kā?

"Pēdējais slepenais vārds ir burvju vārds. Tas tev palīdzēs atcerēties visus pārējos vārdus. Vispirms jāuzzīmē putna nagi, zem tiem jāuzvelk tāds kā mājas jumtiņš, zem jumta jāuzzīmē sirds un visbeidzot - divas rokas, kas sadevušās kopā.
"Es zinu!" iesaucās Mazais Tangs. "Tas ir vārds "mīlestība"".

Liza Bresnere "Sapnis katrai naktij"

kad notix tas kas nekad nenotix
kad piepildīsies tas kas nav paredzēts
kad atnāx tas kas nav gaidīts
kad neatnāx tas kas ir gaidīts
kad nepiepildīsies tas kas ir paredzēts
kad nenotix tas kas vienmēr notix

tad būs citi dzejolīši

1973

Juris Kunnoss

Tētis

- Dēliņ, tu esi kļuvis bīstams. Tavā klātbūtnē ir jādomā par katru teikumu, katru pateiktu vārdu, katru ģimenes stāstu. Tādēļ divi lūgumi. Pirmais.
- Jā?
- Ir vēl viens priekšmets, par kuru tu nedrīksti rakstīt.
- Jā?
- Un tu arī nedrīksti rakstīt, ka nedrīksti par to rakstīt. Ir lietas, kam jāpaliek ģimenē.
- OK.
- Apsoli.
- Jā. Zinu, kas tas par priekšmetu.
- Otrais lūgums. Es gribētu, lai tu beidzot liec mūsu ģimenei mieru. Laiks nodarboties ar kaut ko citu, labi?

Mikolajs Ložiņskis "Grāmata"

"speak directly to me. we are in complete harmony, we are inseperable within time...but we have learned patience in 200 million years".

''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''

Dzīvošu tik ilgi, cik ilgi būs dzīva mana iekšējā dzīve. Kur ir mans īstais laiks? Laiks, kurā es varētu dzīvot un radīt rezonansi?

VARIANTU PARALĪZE — TENDENCE VISPĀR NEIZDARĪT IZVĒLI SITUĀCIJĀ, KAD TIEK PIEDĀVĀTAS NEIEROBEŽOTAS IZVĒLES IESPĒJAS.

Sen nav bijis neviens citāts manā cibā. Tīrot datoru, nenoturējos ielikt izvilkumu par latviešiem un hobitiem.

( Žanete Vēgnere hobitu zeme Latvju teksti. 2011, Nr.5 )

You are not allowed to belittle me for my beliefs
Because they do not fit with yours,
And you don’t hear the same tune

It’s different music that I dance to—
But I let you dance
In your own way,
I let you swing and sway and say
Whatever the hell you want

Making me feel foolish
Insecure
Outlandish
Because I hypothesize about a universe
Laws of attraction
And energy
And am fascinated by mediums
Yeah—the kind that talks to spirits

But I also believe in science,
Scream for social justice
And monotonous stuff like math
I also seek the facts
Double-check my sources
And question everything

I’m a devoted skeptic
But a recovering cynic

I am a dreamer
A realist
A thought provoker
A shameless idealist

And I love individual expression
And the vast amount of colours
That makes our complex world art

And you can’t turn your nose up at me
Because you prefer to live in black and white

No you cannot scoff at me
When you don’t understand,
Because you don’t want to appreciate
Differences—
When you’re swaying in place
And I’m dancing the spectrum

by Kimberly Kostashuk