Hypocritic critic

Ja izsaki nosodījumu, ka tādu un tādu cilvēku dēļ pasaule ir sajukusi prātā, varbūt der padomāt, ar ko gan tava dzīve ir tik vērtīga, lai to pretnostatītu kā paraugu visiem, kas nedzīvo pēc taviem priekšstatiem? Kāda ir ideālā dzīve? Kas satur kopā pasauli, lai tā neaizietu sviestā? Kādā pasaulē tu vēlētos dzīvot? Kāpēc? Kāpēc tava iedomātā kārtība der vislabāk? Varbūt pavisam drīz es domāšu mazāk, ja atcerēšos, kā meditēt.

Kā jau šodien rakstīju komentārā, mans hobijs ir pārstāvēt citu intereses ne tikai internetā, bet arī dzīvē. Taču viss, ko es es saku, nav patiess. Tikai tas, ko saka citi, ir patiess. Pastāv kaut kādi universāli likumi, pret kuriem individuālie likumi ir muļķības un iedomas. Līdz ar to tu nevari būt pasaules līdzveidotājs, ja pakļaujies šiem likumiem. Lielākais tikums - paklausība. Lielākais grēks - radības sacelšanās. Nē, es neesmu pats labākais izveidotais materiāls. Esmu nekas, dabas kļūda, dzimis ļauns. Viss ir liela kļūda. Mani ētiskie ideāli, manas izvēles, mans patoss. Kāpēc mans? Man taču nekas nepieder. Viss ir sapuvis un lipīgs. Pārvērties melnā krāsā.  I feel the light betray me.

You are not allowed to belittle me for my beliefs
Because they do not fit with yours,
And you don’t hear the same tune

It’s different music that I dance to—
But I let you dance
In your own way,
I let you swing and sway and say
Whatever the hell you want

Making me feel foolish
Insecure
Outlandish
Because I hypothesize about a universe
Laws of attraction
And energy
And am fascinated by mediums
Yeah—the kind that talks to spirits

But I also believe in science,
Scream for social justice
And monotonous stuff like math
I also seek the facts
Double-check my sources
And question everything

I’m a devoted skeptic
But a recovering cynic

I am a dreamer
A realist
A thought provoker
A shameless idealist

And I love individual expression
And the vast amount of colours
That makes our complex world art

And you can’t turn your nose up at me
Because you prefer to live in black and white

No you cannot scoff at me
When you don’t understand,
Because you don’t want to appreciate
Differences—
When you’re swaying in place
And I’m dancing the spectrum

by Kimberly Kostashuk