A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2021-03-03 15:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šorīt mani psiholoģiski novērtēja un uzreiz pēc tam es norāvu tādu trauksmi, ka knapi no mājas uz darbu tiku. (Un arī tad ar taksi, ir daudz vieglāk tikt pāri paralizējošai trauksmei, ja a)uz mani gaida un rēķinās citi cilvēki; b)pašai pēc iespējas mazāk kustību jāveic - iesēsties taksī un sarauties čokuriņā ir daudz vieglāk nekā tikt līdz sab.transportam vai mīties ar riteni.)

Nu jā, es esmu pārliecināta, ka kaut kas tajā psiholoģiskajā novērtēšanā man aizvēra širmi. (Taksometrā arī paraudāju, sen nebiju raudājusi.) Viss gan tajā novērtēšanā bija korekti, nu ok, bērni fonā, bet nu tas bija labākajā gadījumā bišķi kaitinoši, nekas tāds. Kas man varēja paraut? Nu pirmais bija komentārs, ka man pedantisms mīnusā, tas vārētu izskaidrot prokrastināciju. Man nepatika. Nu tā, ka pretestība bija, nepatika. Jā, pedantisms man nepiemīt, bet vispār uz darāmo darbu es esmu kārtīga un apzinīga! Neredzu jēgu pārspīlēt un tur tie jautājumi man likās jau par pārspīlētu pedantismu. Pateica, ka man ir risks panikas lēkmēm, es gan teicu, ka tā ir mana parastā trauksme. :D Bet vārdu panika es pierakstīju un kaut kā ēda man smadzeni. Disasociācija. Nu mazliet, bet pasaule ir dīvaina un brīžiem uznāk sajūta, ka tas viss ir savāds un atdalīts no manis. Meh, interesanti, bet nenozīmīgi, manuprāt. It īpaši tāpēc, ka man tas ir tikai pret pasauli reizēm un vismaz pēdējos gadus nekad pret sevi. (Nez, ja vien neskaita to sajūtu, ka esmu vairākas daļas, bet tas laikam ir kas cits un nu arī ne tik nozīmīgi, lai kaut ko uztrauktos.) Sociālā trauksme mazliet iezīmējās. Oh, well... Minimiāli kaut kas ir, jā. Vēl viegla ievainojamība. Nekas tāds, ko nezinātu, bet arī laika gaitā esmu norūdījusies. Paškaitējums... nu uz to es skatos vispār citādi, jo kink, bet lai nu... es taču nevarēju atbildēt negodīgi! Ah! Un ekscentrisms! Nu jā, jāatzīst, kaut gan pati sev es jūtos ĻOOOTI normāla. :D Bet tur tie jautājumi bija, ka citi man ir teikuši šo vai to, un godīgi citi arī ir teikuši! Nu sākot ar to, ka vidusskolā žetonvakara balsošanā es biju iebalsota par klases dīvaini. :D Un košas drēbes vilkt arī ir izlekšana no parasto cilvēku vidus. Man vēl nav īsti skaidrs kāpēc ekscentrisms ir klīniskajā aptaujā. Depresīvisms gan pa nullēm, jau pildot redzēju. Tiesa gan asara izspiedās, kad man pajautāja, kāpēc es apsvēru pašnāvību pirms tiem desmit, padsmit gadiem. Tas aizķēra kaut ko. Pateikt, ka es agrāk par to domāju un izsvēru plusus un mīnusus darīt vai ne, tas ir vienkārši. Bet kāpēc, tur laikam man pašai labas atbildes nebija. Vienkārši jutos slikti, neredzēju sev nākotni un gribēju mirt.

Tagad gan esmu nomierinājusies, kā arī iedzērusi nomierinošos līdzekļus. Ai, vienkārši gribēju parakstīt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]justlive
2021-03-05 00:27 (saite)
Hmmm, tiklīdz izlasīju "psiholoģiski novērtēja", man uzreiz sarausās nemiers, aizdomas un tieksme uz piesardzību. Es gan neņemos spriest par šādas vērtēšanas leģitimitāti un, protams, ir dzīves situācijas, kur veic cilvēku psiholoģiskā stāvokļa vērtēšanu, bet nu, manā skatījumā tā ir ļoti jūtīga lieta, ar kuru jāapejas ļoti rūpīgi un piesardzīgi, jo sekas var būt nopietnas un ļoti nepatīkamas. (Tevis pašas aprakstītās sekas pēc šādas vērtēšanas to labi nodemonstrē) It sevišķi, ja vērtēšana ir bijusi nepilnīga un rezultātā ir nepareizi, kļūdaini secinājumi - diagnozes. Es pēdējos desmit gadus esmu sabijis pie daudziem un dažādiem psiholoģiskās veselības speciālistiem, un diagnožu saņemšana, nemaz nerunājot par kaut kādu specifisku psiholoģisku rakstura iezīmju vērtēšanu, bija liels retums. Vismaz es pats klātienē par to netiku informēts. (Bija arī atsevišķs gadījums, kad man kā diagnozi uzrādīja depresiju, lai arī man tad bija 99,99% trauksme un panikas lēkmes. Bet es nemaz negribu par to vairāk runāt.)
Lai nu kā, es gribēju pateikt, ka visa psiholoģijas sfēra, manā skatījumā, joprojām ir ļoti sarežģīta un līdz galam neizpētīta. Līdz ar to būtu jābūt ļoti piesardzīgam, lai izteiktu slēdzienus, vērtējumus un uzstādītu diagnozes. Ļoti liela iespēja ir "aizšaut greizi", kas diemžēl var būt arī ar ļoti nopietnām un nepatīkamām sekām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]klusums
2021-03-05 01:00 (saite)
Es mācos psiholoģiju, nav tā kā tu saki.

Ja arī psihologs nodarbojas ar psiholoģisko novērtēšanu, psihologi diagnozes neuzstāda.

Man viss ir ok, pati piekrītu un pati gribēju. Tests un intervija tika veikti korekti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]justlive
2021-03-05 03:13 (saite)
Tad laikam man pašam ir bijusi neveiksmīga pieredze un laika gaitā izveidojušies nepareizi priekšstati. Teikšu tā, vismaz sākumā man pieredze pie speciālistiem nebija visai "iedrošinoša" un nesniedza konkrētu, skaidru atbildi, kas ar mani notiek. Vairāk bija tāda taustīšanās: dažādi speciālisti, testi un skenēšanas. Diezgan liels atvieglojums man bija, kad nonācu pie psihiatra un man sāka izrakstīt zāles, kas vismaz spēja mazināt trauksmainumu un paniskumu, bet arī to iedarbībai manā gadījumā bija limiti un galu galā zāles bija iedarbīgas pret paniskuma/trauksmes izpausmēm, bet ar pašiem panikas cēloņiem jau tās neko īsti nedarīja. Nemaz nerunājot par blakusefektiem. Un ne visas man derēja. Gada laikā, kad lietoju medikamentus, tika mēģināti padsmit medikamenti.
Priekš manis lielais pavērsiens uz labo pusi bija terapijas sākšana, bet arī tas nav bijis vienkāršs process: vairāki gadi pagājuši, vairāki terapeiti nomainīti. Tiesa tagad pēdējos divus gadus man ir paveicies terapeitu un arī progress ir bijis diezgan liels.

Lai nu kā, es saprotu, ka Tev tas process ir bijis brīvprātīgs un ka viss ir darīts apzinīgi, kā rezultātā situācija ir pavisam savādāka, kā man pašam sākotnēji šķita.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?