Hmmm, tiklīdz izlasīju "psiholoģiski novērtēja", man uzreiz sarausās nemiers, aizdomas un tieksme uz piesardzību. Es gan neņemos spriest par šādas vērtēšanas leģitimitāti un, protams, ir dzīves situācijas, kur veic cilvēku psiholoģiskā stāvokļa vērtēšanu, bet nu, manā skatījumā tā ir ļoti jūtīga lieta, ar kuru jāapejas ļoti rūpīgi un piesardzīgi, jo sekas var būt nopietnas un ļoti nepatīkamas. (Tevis pašas aprakstītās sekas pēc šādas vērtēšanas to labi nodemonstrē) It sevišķi, ja vērtēšana ir bijusi nepilnīga un rezultātā ir nepareizi, kļūdaini secinājumi - diagnozes. Es pēdējos desmit gadus esmu sabijis pie daudziem un dažādiem psiholoģiskās veselības speciālistiem, un diagnožu saņemšana, nemaz nerunājot par kaut kādu specifisku psiholoģisku rakstura iezīmju vērtēšanu, bija liels retums. Vismaz es pats klātienē par to netiku informēts. (Bija arī atsevišķs gadījums, kad man kā diagnozi uzrādīja depresiju, lai arī man tad bija 99,99% trauksme un panikas lēkmes. Bet es nemaz negribu par to vairāk runāt.)
Lai nu kā, es gribēju pateikt, ka visa psiholoģijas sfēra, manā skatījumā, joprojām ir ļoti sarežģīta un līdz galam neizpētīta. Līdz ar to būtu jābūt ļoti piesardzīgam, lai izteiktu slēdzienus, vērtējumus un uzstādītu diagnozes. Ļoti liela iespēja ir "aizšaut greizi", kas diemžēl var būt arī ar ļoti nopietnām un nepatīkamām sekām.