Tad laikam man pašam ir bijusi neveiksmīga pieredze un laika gaitā izveidojušies nepareizi priekšstati. Teikšu tā, vismaz sākumā man pieredze pie speciālistiem nebija visai "iedrošinoša" un nesniedza konkrētu, skaidru atbildi, kas ar mani notiek. Vairāk bija tāda taustīšanās: dažādi speciālisti, testi un skenēšanas. Diezgan liels atvieglojums man bija, kad nonācu pie psihiatra un man sāka izrakstīt zāles, kas vismaz spēja mazināt trauksmainumu un paniskumu, bet arī to iedarbībai manā gadījumā bija limiti un galu galā zāles bija iedarbīgas pret paniskuma/trauksmes izpausmēm, bet ar pašiem panikas cēloņiem jau tās neko īsti nedarīja. Nemaz nerunājot par blakusefektiem. Un ne visas man derēja. Gada laikā, kad lietoju medikamentus, tika mēģināti padsmit medikamenti.
Priekš manis lielais pavērsiens uz labo pusi bija terapijas sākšana, bet arī tas nav bijis vienkāršs process: vairāki gadi pagājuši, vairāki terapeiti nomainīti. Tiesa tagad pēdējos divus gadus man ir paveicies terapeitu un arī progress ir bijis diezgan liels.

Lai nu kā, es saprotu, ka Tev tas process ir bijis brīvprātīgs un ka viss ir darīts apzinīgi, kā rezultātā situācija ir pavisam savādāka, kā man pašam sākotnēji šķita.