es vienkārši viņiem neticu. ķipa "jā, jā, tu jau tikai tā saki, lai man nesakāptu galvā un es nepaliktu iedomīga" :)
"vienkārši viņiem neticu" neizklausās "vienkārši" :)
lūk, lūk :D neticēt, ka kaut kas tāds vispār iespējams
nav tādas sajūtas. ir/būtu drīzāk otrāda, ja kādam no viņiem ilgstoši neiet/neietu personīgajā vai citā jomā, es sāktu domāt, kas ar mani nav kārtībā, kāpēc es pinos ar visādiem brāķiem.
nujā, būtu jauki pakārtot savas sajūtas šādam loģikas pavedienam, bet neļaujas
es nedomāju, ka mans pavediens būtu īpaši loģisks vai pareizs (jo nu, srsly, kāda man daļa?), vnk iepostoju dažādībai :)
Es atceros, ka arī esmu bijusi laimīga ar citiem un novērtēju esošo attiecību iespējamību.
Ja jau tik labi klājās ar to citu, ko tad šie nav kopā vairs, tā es sev saku. Ar seksuālo laimību šis gan neko labi nestrādā.
Nav šādas sajūtas, tādēļ nav ar ko tikt galā.
neko tādu vispār nepazīstu
sajūtu (protams) pazīstu, tieku galā slikti, bet mēģinu piedomāt, kā pati tagad jūtos par tiem, ar ko esmu bijusi laimīga un pielīdzināt to sajūtu svarīgo sajūtām pret viņu bijušajiem laimotājiem. ne visai pamatots piegājiens gan, bet cenšos domāt, ka 'love has no past' ir kaut kas universāls, jo pašai tā ir.
lulz, u need to overthrow this capitalism bullshit, gurl
Tu, tāpat kā visi citi apkārtējie, redzi tikai labo. Nesmukumi tiek paslēpti. Nesaskaņas - pārvarētas. Grūtības - pārciestas. Un apkārtējie redz tikai laimi.