| |
[Nov. 4th, 2005|02:17 pm] |
-Kā tu vari tik daudz zināt par profesoriem un viņu darīšanām...?- Harijs piezīmēja beidzot atlikdams malā vēstuli.- Gribi kļūt par pasniedzēju?
-Nē. Nāvēdi. Vai arī Auroru, ja pirmā vieta mani nesagaidīs,- miērīgā balsī atsaucās Drako.- Lūk mācos ievērot visu, kas uz mani attiecas un neattiecas.
Harijs izlikās, ka neko nav dzirdējis. Viņš nevarēja saprast vai Malfojs pajokoja par Nāvēžiem, vai arī runāja pilnīgi nopietni. Tomēr viņš izlēma šo tēmu neturpināt.
Nedaudz vēlāk Hedviga atnesa vēl divas vēstules. Aizsardzībā pret tumšajām zinīm rezultāts bija "izcili", bet pārvērtībās "labi". un tomēr uz abiem T.R.I.T.O.N.I.E.M zēns bija pieņemts. un tomēr viņu tā bija iedvesmojusi "izcila" atzīme tajā priekšmetā, kuru viņš ienīda kopš pirmā kursa, ka "Labi" kaut kādās pārvērtībās viņu vairs nespēja uztraukt.
Vakarā zēns devās uz biblioteku cerībā satikt Ronu un Hermioni. Viņam par laimi, abi draugi bija tur. Hermione mirdzēja kā jauns naudas gabals, bet rons bija gandrīz vai nelaimīgs.
-Jūs saņēmāt rezultātus?- Harijs uzreiz pajautāja apsēzdamies pie galda.
-Aha,- Rons noburkšķēja un atkal apklusa.
Toties Grifidoriete ar lielāko prieku sāka stāstīt:
-Harij, tas ir burvīgi! Es saņēmu "izcili" pārvērtībās un maģisko būtņu kopšanā! Mikstūrās, gan tiesa tikai "Labi", bet tas arī nekas. Vispār Strups izrīkojās nedaudz netaisni- viņš pziņoja, ka manas "kavēšanās" dēļ viņš man dos mazāk laika. es nepaspēju līdz galam atbildēt uz pēdējo jautājumu. Un dzira nedaudz nenobrūvējās...Bet tas nav svarīgi. mani vienalga visur pieņēma!
Rons noburkšķēja kaut ko līdzīgu "zubrilai" un sāka bakstīt ar nūjiņu kādu slinku mušu uz galda. Mušai tas nepatika un viņa aizlidoja. Harijs arī jutās kaut kā neveikli tā dēl, ka viņš vienīgais, pa visu skolu mikstūrās saņēmis "Izcili" un tāpēc nevēlēdamies par to runāt viņš pajautāja: |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2005|01:45 pm] |
No rīta Harijam sāpēja galva, viņš jutās vājš un miegains.Drako knapi izdevās viņu pierunāt doties un Lielo zāli brokastīs.
-Tev vajag paēst,- paziņoja puisis.- Šodien atsūtīs T.R.I.T.O.N.U rezultātus. Neēdis tu nevarēsi izlasīt rezultātus.
-Tevi palūgšu,- harijs noburkšķēja, žvādamies un ar riebumu šķielēdams un'auzu pārslu biezputras šķīvi.
Pūces zālē ielidoja tieši tajā brīdī, kad Harijs pieķērās pie sviestmaizēm ar tēju, kuras viņam gandrīz vai ar aru bija iegrūdis Drako. Hedviga nolaidās blakus Drako ūpim un pasniedza zēnam vēstuli.
-Paldies.- Harijs izbaroja viņai maizīti un pūce aizlidoja.
Drako neatbalstoši nolūkojās viņai nopakaļ un atvēra savu vēstuli.
-Kāpēc visam vajag būt tik oficiāli?- viņš burkšķēja cenzdamies atlauzt zīmogu.- Vai patiešām nevarēja izkārt sarakstu, vai vienkārši pateikt?...
-Priecājies,- Harijs pagrozīja rezultātus rokās, bet neatvēra.- pasniedzēji tajā ieliek savu dvēseli.
-Neko viņi neieliek,- Malfojs izvilka vēstuli un ielūkojās tukšajā aploksnē.- Redzi, te ir tikai pergaments.
Viņš uzmanīgi izlasīja ziņojumu un tad atviegloti iztaisnojies teica:
-Nu tieši ar to es arī rēķinājos. Vismaz mani paņēma visur un tēvs amni nenogalinās.
-kas tev ir?
-"Labi"
-A...Skaidrs. Apsveicu.
Harijs aizgriezās un pastiepās pēc otras maizītes.
-Un tu kāpēc never vaļā? Baidies no kaucēkļa?
-Nē, es vienkārši zinu, kas tur ir.
-Un kas tad?
-"Trollis", varbūt "pavisam vāji", ja viņš pārbaudīja pirms dueļa.
-Nevar būt! Es norakstīju no tevis līdz sestajam jautājumam un man bija "Labi".
-Laikam pēc sestā jautājuma es visu salaidu grīstē, bet tev viss pareizi...Jā un vēl praktiskajā daļā es izgāzos...
-Tātad tu nevērsi vaļā?
-Nē.
-Nu...Es atvēršu.
-Ver,- Harijs atdeva Malfojam aploksni.
Zēns jau centās §alūkoties pār plecu blakus sēdošajam slīdenim, lai noskaidrotu, ko raksta "Dienas pareģis", kad labajā pusē gandrīz vai pa visu zāli ieklīdzās Drako:
-Neko sev!!!
-Nu, kas vēl?- Harijs pagriezās pret Malfoju.
Tas pasmīnēja ar pretīgāko no visiem smaidiņiem.
-Harij, priekš troļļa tu esi pārāk gudrs.
-Kas tur? Dod šurp!- Zēns izrāva vēstuli no Drako rokām.
Harijs izlasīja uzrakstīto piecas reizes un vienalga nespēja noticēt. uz pergamenta kārtīgā rokrakstā bija rakstīts:
-"Harijs Džeims Poters. T.R.I.T.O.N.U. eksāmena darbs mikstūrās. Pieņēma Severus Strups. datums-20. oktobris. Atzīme- "Izcili" T.R.I.T.O.N.U. Prakse- pieņemts." Pašās beigās atradās pieņemošā profesora paraksts.
-Nu? - Malfojs turpināja smīnēt.- Izgāzies, Ja? ak, es jau pats redzu...laikam, vienīgais, kurš nokārtojis uz "Izcili". Kaut gan...nezinu, varbūt vēl Greindžera...
-Nevar būt,- Harijs vēl ar vien pārlasīja vēstuli.- Strups nevarēja...Viņš mani ienīst....
-Un kas? Tu biji gatavs. Viņam nekas cits neatlika. To visu nepārbaudīja viņš viens pats. Tur noteikti bija Maksūra, vai kāds cits profesors...Tas ir kolektīvas darbs, kurš neļauj profesoram izvirzīt "Mīlulīšus". |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2005|01:36 pm] |
Harijs pašķielēja uz savu torņa vecāko. Tas arī nešķita pārāk iepriecināts par direktora ideju, tāpēc iznāca no ēnas un bilda:
-Atvainojiet direktora kungs, bet vēlos piezīmēt, ka divu ar pusi mēnešu laikā man nezidevās Poteram iemācīt pat to kā attīrīt savu prātu. Viņš attiecās pret šo nodarbošanos...hmmm...bezatbildīgi. Es nedomāju, ka esmu tieši tas, kurš...
-Es izturēšos pret to daudz atbildīgāk!- Harijs pacentās ieņemt kaut cik taisnāku stāvokli.
Viņš to darīja ne tik daudz Strupa, cik Dumidora dēļ. Direktors nevarēja sadalīties vairākos simtos varenu burvju, lai paspētu itin visur. Tāpēc, ja Harijs gribēja viņam kaut kādā veidā palīdzēt, tad vajadzēja piekrist, ka par viņa pasniedzēju kļūst Strups.
-Es mācīšos...Man būs vairāk laika šajā gadā...-zēns murmināja.- Es centīšos...
Dumidors pasmaidīja un palūkojās uz Strupu. Slīdeņa vecākā seja bija saviebta no pretīguma un nepatikas, un tomēr viņš paziņoja:
-Labi...Pirmdien, Poter, sešos, tā pat kā pagājušajā reizē.- Strups atkal pagriezās pret direktoru.- Ar jūsu atļauju es došos.
Veltījis Harijam iznīcinošu skatienu, mikstūru profesors pameta Dumidora kabinetu.
-Harij, tev vajag atgriezties gultā,- direktors pasmaidīja un piebilda: Reizēm es pārbaudīšu tavus sasniegumus nodarbībās ar profesoru Strupu. Reizi mēnesī, labi? Esi gatavs. tas ir ļoti svarīgi. Ar labu nakti. |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2005|05:51 pm] |
-Direktora kungs, kas tas bija?- ajautāja Drako.
-Mister Malfoj, tā nav jūsu darīšana,-nošņācās Strups.
-Es jau pārāk daudz esmu redzējis un dzirdējis,- slīdenis iespītējās.- Es drīkstu zināt.
-Mister Malfoj, lūdzu atgriezieties savā guļamistabā,lūdzu,- klusu piebilda Dumidors.- Jūs esat izdarījis visu ko varējāt, bet tagad lūdzu ejiet.
Drako, neapmierināts kaut ko noburkšķēja, bet pakļāvās. Kabinetā palika Direktors ar Strupu.
-Ko viņam atkal vajag no Potera?- Asi noprasīja mikstūru profesors.
-Nezinu,- vēl ar vien čukstus atbildēja direktors.-Nezinu. es domāju, ka viņš cenšas radīt mums liekas problēmas. Viņa sekotāji bēg no Askabanas, Atsprātotāji terorizē vientiešus un burvjus...Un tagad viņš cenšas iekļūt skolā. Tas kļūst bīstami. Vajag...-Dumidors uz brītiņu apklusa.- Vajag kaut ko uzsākt.Jā...Tas ir ļoti nelaikā. Man visu laiku vajag būt šeit un Ministrijā...Un vēl ir jāpabeidz to, ko tu esi sācis,- direktors nedaudz pārmetoši palūkojās uz Strupu.
Slīdeņa vecākais sažņaudza kulakus cenzdamies neizgāzt savas pretrunīgās jūtas uz Dumidoru.
-Puika ielīda manā Domnīcā!- saraustītā balsī nošņācās Strups.
-Tu neesi vienīgais kuru skāra šāds liktens,- uz Dumidora lūpām parādījās smaids.
Sarkanais plankumsuz Strupa vaiga kļuva vēl košāks.
Profesors uzmeta Harijam niknu skatienu un atgāja nostāk ēnā.
-Pat nezinu...-turpināja direktors, it kā nekas nebūtu noticis.- Iespējams, ka pāris stundas mēneša laikā es spēšu izbrīvēt...Nē tas ir krietni par maz. Tad...Dumidors iegrima pārdomās. Pēc pāris minūtēm viņš uzmeta vieglu skatienu Harijam un tad tumsā stāvošajam Strupam, un tad bilda:
-Severuss, bez tevis nekas nesanāks.Es gribētu, lai tu atsāktu nodarbības ar Hariju.
-Ko?!- zēns gandrīz vai nepazina savu balsi.
Protams viņam negribējās katru nakti redzēt tādus sapņus, bet perspektīva atkal vismaz reizi nedēļā nodarboties kopā ar Strupu, šķita vienkārši šausminoša. tas ka Voldemorts caur Hariju varēja izdarīt, kaut ko sliktu šķita tik tālu...,bet profesors kura ne pārāk patīkamajās atmiņās zēns bija ielīdis pagājušajā ziemā, varēja sadarīt visādas riebeklības tūlīt pat. Harijs kopš paša sarunas sākuma cerēja, ka Bloķēt domas viņu iemācīs Dumidors, bet kā redzams, tad tas bija ļoti maz ticami.
-Harij, saproti, ka neko citu piedāvāt es nevaru,- vainīgā tonī atbildēja direktors.- Šajā ziņā profesors Strups or pats labākais no tiem, kam es tevi varētu uzticēt.Pārējie ir vai nu aizņemti, vai...miruši. |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2005|02:50 pm] |
Naktī Harijs gulēja slikti. Sapņos viņam rādījās melnais priekškars no Maģijas ministrijas noslēpumu nodaļas. No viņas puses tieši tā pat kā vasarā skanēja klusi čuksti. Priekškars šūpojās un plandēja tā it kā viņš atrastos spēcīgā vējā. Tagad viņš nearadās ministrijas telpās bet gan plaša lauka vidū. Tukšs, izdedzis lauks, kurš kā bezgalīga jūrastiepās no vienas horizonta malas līdz otrai. Tikai melnais priekškars it kā iezīmēja šī tuksneša centru. Bija nakts un vienīgais gaismeklis tajā, bija asinssarkans mēness. Harijs atradās gandrīz blakus. Viņš varēja ar roku aizstiepties līdz ļaunu vēstošajam materiālam...
-Nāc...-Čuksti kļuva skaļāki, un varēja saprast vārdus.- Nāc...šeit...viss...nāc...
Zēnam kļuva auksti. Neapzināti viņš izdarīja soli pretī priekškaram. Tur aiz nāves priekškara bija visi. Viņa vecāki, Sirius, Sedriks...Visi, ko viņš kādreiz pazaudēja, bija tur...Vajag tikai pārkāpt robežu. Harijs izdarīja soli uz priekšu. Viņu pārņēma ledains aukstums. Audums piepūtās un pieskārās zēna sejai. Čuksti kļuva vēl skaļāki un skaidrāki:
-Nāc...Vēl solis...Tu esi tuvu...
Harijs jau gandrīz izdarīja soli, kad viņu iztraucēja cita sveša balss:
-Nē, Harij! Apstājies!
Zēns atskatījās. Pavisam netālu stāvēja Dumidors.
Viņš bija caurspīdīgs, it kā spoks uz tumšo debesu fona. Direktora seja un apģērbs tumsā laistījās.
-Nedari to, Harij,- Dumidors izņēma burvju nūjiņu.
Priekškars sāka šņākt un piepūsties vēl lielāks. Harijs sastinga no šausmām. Viņš nespēja neko izdarīt. Vēl mazliet un audums pieskarsies viņa sejai. Zēna rēta nesāpēja, viņa pulsēja tā it kā būtu dzīva.
-Harij, Atej malā!- uzsauca Dumidors
Tomēr zēns nepakustējās ne no vietas. Tad direktors strauji pamāja ar nūjiņu, kaut- ko čukstēdams. Priekškars pārplīsa uz pusēm un nokrita zemē. Harijs iekliedzās- viņa priekšā atāvēja Voldemorts, pavērsis nūjiņu tieši pret viņu. Viņa sarkanajās acīs dega dzīvniecisks naids, brīvā roka kā liels, balts zirneklis stiepās uz zēna pusi censdamās nogrābt viņu kaut vai aiz apkakles.
Zēns strauji kāpās uz atpakaļu, aizķērās un nokrita. Tomēr viņš nenokrita uz kailās un aukstās zemes. Viņš pēkšņi pamodās.
Sākumā viņa acu priekšā atradās pilnīgākā tumsa, tomēr pēc brīža harija priekšā sāka parādīties izplūduši cilvēku silueti.Beidzot viņam izdevās saprast, ka viņš atrodas Dumidora kabinetā un, ka viņa galva atrodas direktoram uz ceļiem.Duidors turēja viņa galvu pie deniņiem saspiedis ar vidējo un rādītājpirkstu. Šeit bija arī Drako un Strups. Malfojs pieturēja Hariju guļošā pozā, bet profesors stāvēja malā to visu vērodams. Harijs pamēģināja nedaudz piecelties, bet viņam palika slikti. Strauji pagrūdis Drako malā, un nokritis no dīvāna uz kura gulēja- iztukšoja sava kuņģa saturu tieši uz direktora paklāja. Neviens nepakustējās un neizteica nevienu vārdu. Tikai pēc tam Drako pamāja ar nūjiņu attīrīdamas direktora paklāju.
Harijs vēl ar vien stāvēja uz ceļiem. Viņam nebija spēka ne pašam piecelties, ne arī palūgtpalīdzību. Zēns trīcēja tā it kā viņam būtu drudzis, viņš šaubījās ka spēs nostāvēt ilgi pat uz ceļiem. Beidzot kādam ienāca prātā uzcelt viņu atpakaļ uz dīvāna. Tikai Harijs neieraudzīja kurš tas bija, jo acu priekšā atkal nolaidās migla. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2005|02:47 pm] |
8. Nodaļa
Bibliotekā viņš satika Drako, kurš lasīja "Dienas pareģi".
-Kādi jaunumi Harij?- Painteresējās Malfojs neatraudamies no avīzes.
-Hermionei atļāva kārtot eksāmenu,- nevērīgi atbildēja zēns, apsēžoties blakus un pāri Malfoja plecam ielūkodamies avīzē.
Tās virsraksti jau kuro nedēļu pēc kārtas teica vienus un tos pašus tekstus "Masu bēgšana no Askabanas", "Atsprātotāji uzbrūk vientiešiem", "Aurori steidzīgi vāc jaunos darbiniekus", "Kurp mūs novedīs Fadža "aklums"?", "Vai Dumidors palīdzēs Ministrijai" un tamlīdzīgi virsraksti.
-Es zināju, ka Strups viņai atļaus,- Drako nolika avīzi malā.- Tas bija uzreiz skaidrs.
-Bet viņš teica, ka nepielaidīs viņu, un tagad...
-Viņš arī nepielaida,- Malfojs mierīgi paziņoja.- Viņš visnotaļ noteikti neatbalstīja viņas eksāmenu.
Harijs pavisam apjuka, un nolēma izspiest no Drako patiesību, lai ko tas viņam maksātu.
-Paklausies tu, noslēpumainais Slīdeni,es...
-Mierīgāk, Harij. Ja Strups tev līdz šim brīdim neko nav izstāstījis, tad tas ir smags gadījums. Nāksies man.
-Nu tad sāc.
-Tātad,- Malfojs ieklepojās.- Strups teica, ka nepieļaus Greinžeras eksāmenu, vai tā?
-Tā,- apstiprināja Harijs.
-Bet viņš neteica neko tādu kā "nedošu iespēju pārkārtot" vai arī "netaisos pieņemt eksāmenu".
-Un?-zēns nekādi nevarēja saprast.
Šie Malfoja "nedošu iespēju..." viņam šķita pilnīgākais sinonīms ar Strupa "nepieļaušu".
Drako pasmīnēja.
Lūk ar to jūs Grifidorieši arī atšķiraties no slīdeņiem,- viņš pašapmierināti paziņoja. Jūs nelūkojaties uz vārdu jēgu. "pieļaut" pasniedzējiem nozīmē ne tikai pielaist pie eksāmena, testa, vai darba. Tas tā pat nozīmē, ka profesors atbalsta to, ka skolēns vēlas kārtot eksāmenu. Strups Greinžeras vēlmi redzami neatblastīja. Tomēr pēceksāmenu pilnībā varēja izkārtot.
Malfojs apklusa un turpinādams smīnēt palūkojās uz Hariju, kurš ar grūtībām to visu saprata.
-Gribi teikt, ka Strups...- lēnām iesāka zēns.
-...Domāja ne to ko tu saprati,- Drako pabeidza viņa vietā.
-Bet tas bija divdomīgi!
Tieši tā. Vienmēr var sagaidīt divdomību no slīdeņa, un vēl vairāk no Strupa.
-Bet kā, lai viņu saprot? Kādā nozīmē?
-Pacenties atrst pēc iespējas vairāk nozīmju un daudz ko vinnēsi. Zini...Tēvs kādreiz stāstīja, ka Paši zināt kas vienkārši meistariski spēlējās ar vārdiem un varēja piespiest pakļauties ik vienu cilvēku pat bez "pavēlus" lāsta...
Mācies, harij, Tev tas vēl noderēs...starp mums. Nu uz tikšanos. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2005|01:49 pm] |
Malfojs, ļoti apmierināts ar sevi, piecēlās turēdams rokās murrājošo kaķi un devās uz guļamistbas pusi atstājis Hariju vārāmies no dusmām uz dīvāna. Tomēr pusceļā viņš apstājās un it kā nevērīgi izmeta:
-es tev ieteiktu parunāt ar tavu draņķa...tas ir draudzeni. Bet labāk rīt. Šodien viņai tādu stresu nepārdzīvot...
Harijs saņēma drosmi parunāt ar meiteni tikai nākamās dienas pēcpusdienā. Viņš nekādi nevarēja saņemties, lai radītu Hermionei tādu vilšanos. Tomēr beidzot zēns pārvarēja sevi un izmantoja Drako padomu. Pēdējā laikā gan Malfojs jaunākais neieteica neko drošu, bet jēga viņa vārdos tomēr bija.
Harijs atrada Hermioni sēžam bibliotekā pie kaut kādas biezas grāmatas. Apmēram pēc tādām pašām grāmatām viņi biji gatavojušies eksāmenam.
-E-e...sveika,- Harijs apsēdās viņai blakus un gribēja vēl kaut ko piebilst pie sava apsveiciena, bet tik līdz meitene apjēdza, kas ir apsēdies viņai blakus- viņa apķērās zēnam ap kaklu ar priecīgiem kliedzieniem:
-Harij, paldies! Tev izdevās!
-Ai, Hermione, kas ar tevi?- Harijs pacentās noturēt slīdošās brilles.
-Jā "Kas"? Strups pateica, ka es varu šodien ierasties pie viņa un nokārtot esāmenu. Harij, tu viņu tomēr pierunāji!
-Pagaidi, Strps tev ateica? Viņš, ko jau ir augšā?
-Nu...jā. Es satiku viņu gaitenī. Šķiet, ka viņš ir jau pilnīgi vesels. Bija redzams, ka viņš nav pārāk apmierināts par šo eksāmenu, ebt tomēr piekrita viņu pieņemt. Ai, Harij, man jau vajag iet.
Hermione strauji piecēlās no vietas un aizskrēja uz pazemes telpā. Zēns sekoja viņai.
-Tu arī sev pārkārtošanu izlūdzies? Painteresējās meitene jau pie Strupa kabineta.
-E-e-e...Nē, es vienkārši gribēju tevi pavadīt...
Tajā brīdī abineta durvis atvērās. Uz sliekšņa stāvēja Strups. Viņš ielaida iekšā Hermioni un pavadījis viņu ar nicinošu skatienu līdz solam, pievērsa uzmanību Harijam.
-Mister Poter, jūs kaut ko vēlējāties?- Pajautāja prfesors ar tādu vienaldzību balsī, ka bija skaidrs- viņš nepalīdzēs, pat ja Harijs palūgs.
-Nu...- zēns jau otro reizi diennakts laikā pārspēja sevi un teica:- Paldies, profesor, ka tomēr lauzāt savu vārdu un pielaidāt Hermioni...
-Poter, es viņu nepielaidu,- stikti atteica Strups, viņa sejai pārlaidās riebuma izteiksme.- Es neesmu lauzis savu vārdu.
Durvis harija degungalā aizcirtās ciet un zēns tā arī nesapratis nevienu profesora vārdu devās atpakaļ uz biblioteku. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2005|01:20 pm] |
Galīgi nomāktā noskaņojumā Harijs aizvilkās līdz Slīdeņa koptelpai. Tur viņš apsēdās uz dīvāna un sāka drudžaini domāt, kādi glābšanās varianti viņam vēl ir palikuši. Šoreiz prātā nenāca pat pašas trakākās idejas. Niknuma un izmisuma apmāts zēns iespēra kādam melnam kaķim, kurš glaudās gar viņa kājām. Kaķis sašutis iešņācās un pamuka zem dīvāna.
-Harij, mierīgāk,- Drako iznāca no guļamistabas un sāka vilkt dzīvnieku ārā no dīvāna apakšas.- Kaķis ne pie kā nav vainīgs.
-Jā tev taisnība.
-A, kas tieši ir noticis?-Malfojs viss aplipis ar zirnekļa tīkliem un turēdams kaķi rokās apsēdās bakus Harijam uz dīvāna.
-Es atkal biju pie Strupa.
-Atkal? Harij, tu kaut kā pārāk bieži esi sācis pie viņa iet. Es protams atceros, ka ieteicu tev aiziet pie viņa, bet es to ieteicu tikai vienu reizi.
-Bija steidzama nepieciešamība,- zēns drūmi paziņoja.- Hermioni nepielaida pie mikstūru eksāmena, tu redzēji, ka viņa gribēja to kārtot...
-Greinžeru nepielaida pie eksāmena?- Spriežot pēc Drako balss viņš to uzskatīja par kaut ko uzjautrinošu.- Es nervozēju un nepamanīju...Un kas? Tu aizgāji pie Strupa lūgt viņai pēceksāmenu?
Malfojs sāka smieties. Harijs noguris uz viņu palūkojās tomēr Malfojs to vai nu negribēja ievērot, vai arī patiešām neievēroja. Pietiekami izsmējies, Drak pilnā npietnībā pajautāja:
Zini, es dzirdēju stāstam, ka toreiz, kad Strupu tikko pieņēma skolā viens sestkursnieks arī uzdrīkstējās lūgt pēceksāmenu. Mūsu dārgais torņa vecākais aizveda viņu uz savu kabinetu, bet pēc tam, kad izlaida ārā puisis vēl pus gadu raustīja valodu, bet mikstūru stundās slēpās aiz katla. Nezinu cik tajā ir patiesības, bet jēga gan ir.
-Pēc manām domām, tas ir ļoti pārspīlēts,- piezīmēja Harijs.- Strups nevar būt tik ļoti briesmīgs.
-Nu...nezinu, bet lieta ir tāda, ka tu esi vienīgais, kurš kopš tiem laikiem ir uzdrīkstējies viņam lūgt pēceksāmenu, Lai arī ne priekš sevis...Tā kā nav neviena, kas būtu varējis apstiprināt vai noliegt baumas.Un tagad...Hmmm...viņš nav tādā stāvoklī, lai varētu apgaismot šo situāciju. Nu labi...Tatad pēceksāmenu viņa nesaņems?
-Strups deva savu goda vārdu, ka nepielaidīs viņu pie eksāmena.
Pēkšņi Drako viltīgi samiedza acis un pajautāja:
-Viņš tieši tā arī teica, ka "nepielaidīs" viņu?
-Jā tiešu to viņš teica. A kas?
-Nē nekas īpašs...Tā maziņš slīdeņa noslēpums...
-Kāds vēl noslēpums?
-Noslēpums...Liels noslēpums...Tikai priekš slīdeņiem.
-Un kas es pēc tavām domām esmu?
-Nu tadā gadījumā tev šo noslēpumu mūsu torņa vecākais izskaidros, ja sāks uzskatīt tevi par "savējo". Labi, man jāskrien Atā. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|07:59 pm] |
Harija skatiens pievērsās zemei, interesanti ko gan Strups teiks. Tas ļoti ilgu laiku klusēja.
-Tad lūk kāpēc jums bija vajadzīga mana piedošana...-viņš beidzot nošņācās.- Jūs vienkārši pielaizījāties...Bet mani interesē ne jau tas. Kāpēc šeit esat jūs neviss Greinžeras jaunkundze?
-Es tā pat devos pie jums un apsolīju viņai jūs palūgt.-zēns atzinās
-Ak tad lūk kā. Goda vārds Poter?
-Nu...it kā.
-Tad lūk Poter es dodu jums savu goda vārdu, ka nepieļaušu Greinžeras jaunkundzes pēceksāmenus, pat, ja jūs atvedīsiet visu Grifidoru pie manis, lai palūgtu.
Harijs brīdi pasēdēja blakus profesora gultai gaidīdams kamēr Strups izdzers līdz galam atjaunojošo mikstūru, un tad aizgāja no slimnīcas spārna. Galvā kaut kas dūca un zēns nezināja, ko lai viņš tagad iesāk. Ko lai viņš saka Hermionei?... |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|07:04 pm] |
-Kādu indi jūs amn te atstiepāt, Poter?
-Nezinu...Šo man iedeva Pomfrī madāma.
-Pagaršojiet šo,- Profesors ar riebīgu smīniņu pastiepa Harijam kausu.-Man dod atjaunojošo mikstūru, ja tā ir viņa, tad ar jums nekas nenotiks. Zēns paņēma trauku un izbrīnīts palūkojās uz Strupu. Profesors domā, ka viņš varētu būt atnesis indi? Nu tas jau ir par daudz, pat priekš Strupa! Prfesors pamanīja zēna izbrīnīto skatienu un greizi pasmaidījis teica:
-Tas būs kaut kas līdzīgs uzticības nostiprināšanai mūsu starpā. Nu?
Izvēles nebija. Harijs nodomāja, ka galu galā viņa sirdsapziņa ir skaidra un atdz;era malku no kausa. Mikstūra traukā bija vienkārši pretīga, tomēr zēns pārspēja sevi un norija visu ko bija ieņēmis mutē. Strups uzmanīgi viņam sekoja. Pēc tam paņēma atpakaļ savas zāles un pateicis "Mirsim kopā", izdzēra. Harijs izlēma, ka pēc tāda pagrieziena derētu pāriet tuvāk pie galvenās sarunas tēmas.
-E-e-e...Profesor, es gribēju jums palūgt...
-Vēl viena jūsu rakstura iezīme- jums nav kauna ubagot, pat pie manis,- izsmējīgi paziņoja Strups.
Harijs gribēja iebilst, ka viņš neubago, bet gan lūdz, tomēr to neizdarīja.
-Es zinu...Nu...Jeb kurā gadījumā, es domāju, ka neesmu nokārtojis eksāmenu un...
-Jūs gribat lūgt man novadīt pēceksāmenu?- vēsi apjautājaš profesors.
-Ne sev. hermioni noņēma no eksāmena. Viņa...negribēja, lai viņu noņem...Viņa gribēja atteikties no burvestībām, bet viņu jau aizvāca. Es gribētu...nu...Vai jūs nevarētu novadīt eksāmenu vēl reiz priekš viņas? |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:47 pm] |
-Profesor...nu...es gribēju atvainoties par to dueli,- zēns centās neieklausīties pats savā balsī, cerēdams, ka tadā veidā apspiedīs nelabumu.- Es nedomāju...e-e-e...ka tā sanāks...atvainojiet.
Harijs apklusa un palūkojās uz Strupu. tas vēl ar vien sēdēja klusēdams un ļauni miegdams acis.
-ļoti savāda uzvedība, Poter,- beidzot noteica profesors.- Ļoti dīvaina...jūsu tēvs nekad neatvainojās manā priekšā...izskatās, ka viņa dēls nav mantojis to lepnumu, par kuru varētu runāta r cieņu. Jūs vienkārši baidaties no manis un tāpēc atlīdāt uz vēdera atvainoties...
-Es neesmu tāds kā mans tēvs,- klusu teica Harijs.- es negribēju..., bet viņš darīja speciāli.
-Vismaz, kaut kāds progres, Poter- Nošņācās Strups.- Jūs atzīstat, ka jūsu tēvs bija niecīgs, iedomīgs tārps, kurš piesedza sevi ar pāris burvestībām, kuras viņam izdevās labāk par pārējām?
-Es to neteicu!- zēns iekarsa.- Es teicu, ka tēvs izturējās netaisnīgi, ņirgādamies par jums, ser, bet es neteicu, ka viņš bija niecīgs un nekad to neteikšu!
-Pateikt- nav tas pats, kas atzīt, Poter,- Strups indīgi piezīmēja.-Jūs varat to neteikt, jūs to vienkārši zinat un viss.
Harijs apklusa. Kā lai pārliecina profesoru, ka viņš nekad neuzskatīs Džeimsu Poteru par nožēlojamu? Agresīvu, augstprātīgu-jā, bet ne par nožēlojamu. Bet izskatījās, ka Strups nevēlējās turpināt šo tēmu. Viņš pastiepa roku, izrāva Harijam no rokām sudraba kausu, pagrozīja rokās un paostījis pajautāja: |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:25 pm] |
-Pomfrī madāma- nolemtā balsī pasauca Harijs.
Slimnīcas spārna vecākā momentāli izleca no aizslietņa.
-Ak tas esi tu...Vai tev kaut kas ir noticis? Kaut kas nopietns?- Izskatījās, ka medmāsa ļoti cerēja kā minimums uz salauztām ribām.
Bija skaidri redzams, ka viņai gribas nodarboties ar jeb ko, atskaitot Strupu. Un vēlams, lai tas aizņemtu pats mazākais kādas trīs stundas. Tomēr Harijs bija anesis Pomfrī madāmai vēl priecīgākas ziņas.
-Vai es varētu satikt profesoru Strupu?- Zēnam sāka palikt nedaudz slikti no šiem vārdiem.
-O-o! Tu pie viņa!- Medmāsa atplauka, kā pļavas zieds, kurš ielikts ūdenī.- Protams, ka tu vari viņu satikt. Lūk, turi,- Harija rokās atkal attapās smags, sudraba kaus.- pasaki, ka ja viņš vēlas pēc iespējas ātrāk pamest šo vietu, tad viņam vajag dzert pēc iespējas vairāk šī.
Pomfrī madāma aizgāja atstādama Hariju ar visu smag kausu rokās.
Harijs dziļi ievilka elpu it kā taisītos ienirt ezerā un aizgāja aiz aizslietņa. Šodien Strups izskatījās labāk- saites ap galvu nebija un abas rokas bija pilnībā spējīgas satvert zēnu pie kakla.
-E-e-e...Labdien profesor.- Harijs nomurmināja.
Strups pagriezās pret zēnu un viņa acis kā vienmēr nelabvēlīgi iemirdzējās.
-Poter?! Atkal jūs! Man šķiet es teicu, lai jūs man nerēgojasties acu priekšā!
-E-e...vispār jūs to neteicāt, ser...-Zēns ieraudzīja pie gultas krēslu un apsēdās uz pašas tā maliņas, Strups uzmanīgi sekoja visām viņa kustībām it kā gatavotos uzbrukumam.- Es vienkārši...nu...
-Ienācāt pajautāt kā es jūtos?- profesors samiedza acis.- ļoti jauki no jūsu puses, bet būtu labāk, ja jūs nenāktu šurp vispār! Harijs pēkšņi saprata, ka Strups netic viņa labajiem nodomiem. Viss drīzāk viņš domā, ka zēns vienkārši nāk paņirgāties par viņu, izsmiet viņa pašreizējo stāvokli. Harijs neko tādu negribēja. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:14 pm] |
-E-e-e...-zēns nezināja ko, lai uzsāk.- Kāpēc tu pati nevari viņam to palūgt?
Hermione īsi un aprauti iesmējās.
-Viņš manī neklausīsies...
-Vai tad manī viņš kādreiz ir klausījies!- izsaucās Harijs, bet meitene turpināja it kā viņu nedzirdētu:
-Pie tam tu esi viņa tornī. Pie viena tu viņu varēsi vēlreiz apciemot slimnīcas spārnā...Nu es nezinu! Lūdzu izdari, kaut ko, labi? Es tevi ļoti lūdzu.
-Es pat nezinu...Viss drīzāk es pats esmu izgāzies...Man pašam nderētu pēceksāmens...Bet Strups...-Harijs iekoda lūpā domādams par to, ko gan īsti viņš varētu darīt lietas labā.
-Nu...Es ticu tev Harij...Tu kaut ko izdomāsi. Nepadomā, ka es visu uzgrūžu tev, es vienkārši lūdzu tevi pamēģināt. Tu tak pamēģināsi, vai ne?
-Bet...Nu...Ek, labi, Hermione, es pamēģināšu.
-Paldies,- Meitenes sejā iedzirkstījās prieks.- Veiksmi tev.
Viņa devās uz Lielo zāli, bet Harijs vēl ilgi stāvēja pie durvīm, nespēdams izlemt, iet iekšā, vai arī doties uz koptelpu.Beidzot viņš pieņēma lēmumu un sagatavjies uz visu, ieskaitot arī nopietnas fiziskas traumas, devās uz Slimnīcas spārnu.Tur kā vienmēr bija ļoti trokšņains. Strups atkal lamāja medmāsiņu. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:01 pm] |
Harijs pacentās koncentrēties. Tā tikai trūka, lai viņam nāktos stāvēt uz ceļiem vēl arī maksūras priekšā...
Praktiskā daļa izdevās pat diezgan veiksmīgi- zēns spēja izpildīt visu ko no viņa pieprasīja profesore Maksūra. Pēc tam viņš apsēdās solā un sāka ātri atbildēt uz jautājumiem. Nedaudz pačakarējies ap piecpadsmito jautājumu un beidzot sapratis ko tad bija izdarījis nepareizi, Harijs atvieglots nodeva darbu un pameta kabinetu. Gaitenī viņu gaidīja Hermione.
-Paldies, ka pagaidīji-zēns bilda- Nu kā tavs eksāmens?
-Labi. Man šķiet, ka es uz visiem jautājumiem atbildēju pareizi.
-Nu, citādāk nemaz nevarēja būt...
-Nu ko tu!- Hermione nedaudz nosarka. Un tu? Maksūra tev izteica piezīmi...tas neatstās nekādu iespaidu uz tavu atzīmi?
-Es domāju, ka nē...
-Zini,Harij...Es ilgi domāju...Man ļoti žēl...ka es atteicos no mikstūrām. Es...Man tomēr gribētos apmeklēt viņas...es padomāju...vakar...ka nevajadzētu atteikties.Nākotnē es vēlos kļūt par dziednieci. Nejau Svētā Mango dziednīcā, varbūt sākotnējā laikā ārstēt tikai dzīvniekus...Bet priekš tam ir nepieciešamas mikstūras.
Meitene dziļi ievilka elpu un strauji izteica to, ko visu laiku bija gribējusi pateikt:
-Es tev ne parāk bieži lūdzu kaut ko priekš sevis, bet...iedraudzējies ar Strupu ātrāk un palūdz viņam priekš manis pēceksāmenu! es atteikšos no burvestībām.
Hermione nosarka, bet turpināja lūkoties uz Hariju gaidīdama viņa reakciju. Zēnsbija satriekts. Viņš nedomāja, ka Hermione varētu vēlēties kļūt par dziednieci.Maģijas ministri-jā, bet šis...
-E-e-e...Bet kā tad Maksūra?Nu ko viņa par to domā? tu ar viņu runāji?
-Jā...Es lūdzu, lai viņa mani notestē, bet viņa sacīja, ka to varot izdarīt tikai mikstūru profesors, tas ir Strups. Viņa teica, ka varot man dot laiku tikai līdz svētdienai un ne minūti ilgāk. No nākamās pirmdienas sāksies T.R.I.T.O.N.U. nodarbības...Laika vairs nav. Lūdzu, Harij, priekš manis tas ir ļoti svarīgi! Lūdzu... |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|01:57 pm] |
7. nodaļa
Šī nepatīkamā doma tik ļoti nomāca Hariju, ka Viņš gandrīz vai izgāzās Pārvērtībās. Viņš sēdēja eksāmenā, skatījās vienā punktā un domāja, ko gan, lai viņš dara...Mesties Strupa priekšā uz ceļiem un lūgties, lai atļauj kārtot eksāmenu vēlreiz? Ielīst profesora kabinetā un izlabot sev atzīmi? Vienkārši ierasties uz nodarbībām, pat ja viņu pie tām nepielaidīs?...Neviens no šiem variantiem Harijam nepatika. Viņš jau sāka apdomāt kādu jaunu plānu, kad viņa domas pārtrauca profesores Maksūras balss:
-Mister Poter, kāpēc jūs neatbildat uz jautājumiem?
Zēns atjēdzās un palūkojies uz savu eksāmenu lapu ar šausmām apjēdza, ka nav vēl atbildējis pilnīgi ne uz vienu jautājumu.
-Es...e-e-e...Pomfrī madāma teica, ka tās ir "Impēriusa"radītās sekas,- Harijs sameloja.
-Labi,- Maksūra saknieba lūpas- zēnam izlikās, ka viņa nenoticēja viņa stāstam.- Es jums došu laiku uz jautājumiem pēc eksāmena praktiskās daļas, bet tagad paņemiet savu nūjiņu un nāciet pie mana galda.
Harijs pacentās koncentrēties. Tā tik vēl trūka, lai nāktos stāties uz ceļiem arī Maksūras priekšā. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|12:44 pm] |
Iestājās nevaikls klusums. Hermione košļāja lūpas, bija skaidri redzams, ka viņa vēlas kaut ko pajautāt Harijam, bet nevar saņemt drosmi. Zēns savkārt lūkojās uz meiteni domādams, vai viņam vajadzētu uzdot to jautājumu, kurš viņu interesē...
-Klausies, Hermione...-Harijs uz brīdi apklusa.- Kāpēc Maksūra savāca tevi no Mikstūru eksāmena? Pie tam vēl ar visām mantām? Vai patiešām tu...izdarīji kaut ko tādu, ka tevi...nepielaida...tas ir padzina no eksāmena? Meitene kādu brīdi klusēja it kā cenzdamās piemeklēt īstos vārdus un tad klusu teica:
-Es neko neizdarīju. Mani vienkārši noņēma no eksāmena...Maksūra teica, ka...nevarēs sastādīt stundu sarakstu sakarā ar to, ka es esmu izvēlējusies vairāk priekšmetu nekā vajadzēja...Laikgriezi es vairs negribu izmantot, un tā man nacās atteikties no mikstūrām...
-O-o...Man žēl...
-Jā, žēl, ka es nepaspēju izpildīt darbu līdz galam...kaut vai, lai...pārbaudītu sevi...
-Nesatraucies,- Harijs pasmaidīja.- Ja man izdosies sadraudzēties ar Strupu, tad es palūgšu, lai viņš sarīko eksāmenu speciāli priekš tevis.
Hermione arī pasmaidīja.
-Nu nekas! es palūdzu Maksūrai, lai viņa paziņo man šī mikstūru testa rezultātus. Un vakar viņa man pateica, ka Strups ir jau visu pārbaudījis.
-Un?- Harijs aizturēja elpu.
Priekš viņa tas bija ne jau vienkārši tests, bet gan tieši tas, kam bija biedējošais nosaukums "Eksāmens".
-Visi ir izgāzušies!- ar tādu kā nelielu ļauna prieka pieskaņu paziņoja meitene.- Izņemot kādu vienu. Vārdu Maksūra gan nenosauca, bet pateica, ka tas bija vienīgais "Lieliski".
Es domāju, ka tas bija Malfojam, bet neesmu līdz galam pārliecināta...Nu, un tātad...Strupam nav gandrīz neviena ko ņemt uz T.R.I.T.O.N.I.E.M. Vēl pāris cilvēku ir knapi aizvilkuši līdz "apmierinoši, bet vēl kāds gudrinieks ar grūtībām ir izvilcis līdz "Labi"...Nu un labi.
Uz tikšanos.
Hermione aizskrēja, bet harijs manāmi sadrūmis palika sēžot.Vēl vien plāna punkts bija ar blīkšķi izgāzies.Viņš nešaubījās par to, ka pat tas pats "Labi" nepieder viņam. Drīzāk to Strups ir izvilcis Malfojam, kurš jāpiezīmē, ka norakstīja no Harija ne jau pilnīgi visu.
Jā neredzēt man mikstūrās T.I.T.O.N.U.S...Un aurora darbu...-Viņš rūgti noteica pats sev. |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2005|12:40 am] |
vai nav super? |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2005|05:15 pm] |
-Viņi nezin, ka šis "Kautiņš" nebija amnos plānos, - rūgti piezīmēja Harijs.- Tu zini, ko es cenšos panākt...es tev teicu.
-Aha...es atceros. Nu, labi neuztraucies. Tā uzskata ne visi. Hermione, piemēram tevi neatbalsta. Šķiet viņa sarīkos skandālu uzreiz kā tevi ieraudzīs...O šķiet, ka tas notiks tūlīt...Nu, es skriešu...
Rons ātri pazuda no Bibliotekas, tajā laikā kamēr Hermione apsēdās viņa vietā uz krēsla un pievērsa harijam niknu skatienu.
-E-e-e...sveika, Hermione,- nomurmulēja Harijs.- Kā eksāmeni?...
-Harij, tu zini, ka...
-Slikti rīkojos?
-Nē, bet...
-Briesmīgi izrīkojos?Es zino to, vai arī ko tam līdzīgu...es...negribēju. Kaut kā pats no sevis sanāca...
Hermione uzmanīgi palūkojās uz zēnu, ievilka plaušās vairāk gaisa un teica:
-Es uzskatu...Tas vir šķist dzīvaini...Bet es uzskatu, ka tev vajadzētu...
-Aiziet un apciemot viņu? Jā, zinu, jau biju. Viņš vairāk, vai mazāk jau ir atjēdzies un tagad putina spalvas visam ko ierauga.
-Tas...ir labi,- Meitene izskatījās pārsteigta.- Es nedomāju, ka tu vispār piekritīsi, bet, ka jau...Labi erunāsim par šo tēmu. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2005|04:56 pm] |
-Starp citu interesanti kā viņš tur jūtas? Ceru, ka viņš nepiecelsies vēl minimums nedēļu. Zinu, ka vairs neeju uz viņa stundām, bet priekš citiem...Un gaiteņos viņu vairs nesatikt...- Rons sapņaini pievēra acis.
-Velti ceri,- Harijs nopūtās.- viņam jau ir labāk...
-Ko?! tu viņu redzēji?!
-Jā...Redzēju. Viņš nav pašā labākajā noskaņojumā, bet lamājas saprotami, tātad vairs nav tik slikti...
-Tu...Gāji pie viņa?- Rons ar ziņkārību un šausmām lūkojās uz Hariju, it kā vēlētos saskatīt viņam pierē trešo aci.
-Nu...Jā.
-Tevi ko nobūra?
-Nē...Vienkārši Drako ieteica...
Pēkšņi rona seja kļuva uzmanīga.
-Piedod, tu teici "Drako"? Iespējams, ka es kaut ko nesapratu, palaidu garām, vai arī mēs runājam par diviem dažādiem cilvēkiem...Drako, tas ir tas kurš Malfojs?
-Jā, viņš.
-Malfojs tev ieteica?! Tā viņam ir tāda jauna lamāšanās forma? "Pasūtīt pie Strupa"?!
Pons sāka smieties, bet harijs palika mierīgi sēžam.
-Es uzskatu viņa padomu par nedaudz dīvainu.-zēns piezīmēja.- tomēr man vajadzēja aiziet uz slimnīcas spārnu...
-Lai apciemotu Strupu?! Harij, nemuļķojies! Es protams saprotu, ka tu jūties vainīgs, par to, kas notika eksāmenā un ta tālāk...Bet tas ir Strups. saproti? Strups...
-Un kas?
-Harij, izskatās, ka Slīdenis uz tevi slikti iedarbojas...- Rona seja kļuva nopietna.- prasi padomus Malfojam, apciemo Strupu...
-Labi, aizmirsti...Labāk izstāsti, kā skolēni izturējās pret manu izgājienu?
-Kādu? Ak, jā. Zini viņi šķiet esam tavā priekšā dievbijīgās šausmās. Ek, žēl, nav Freda un Džordža...Viņi izdomātu tev par godu kaut ko grandiozu.Un tomēr visi tevi uzskata par dīvainu. Pārbēgt uz slīdeni, lai sadotu pa galvu Slīdeņa vecākajam.... Daudzi tevi vienkārši nesaprot. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2005|04:53 pm] |
Strups bija spiests izdarīt pāris malkus. Pēc lēkmes un Harija vardarbīgās darbības dziļi ievilcis elpu, profesors turpināja izgāzt savu niknumu uz zēnu:
-Lūk tagad jūs vēl arī kliedzat uz mani! Kāds tēvs tāds dēls! viens dievināja par mani ņirgāties, un arī otrs nav labāks. Jūs ar savu tētuku esat līdz riebumam līdzīgi!
Harijs visu pacietīgi pacieta. Ja strupam no šīs kliegšanas kļūs labāk...lai.
Profesors vēl ilgu laiku lamāja zēnu, kamēr netika pārtraukts ar kārtējo klepus lēkmi. Zēns atkal pagrūda viņam zem deguna kausu ar zālēm. Šoreiz Strups to uzņēma mierīgāk.
-Jums vajag mazāk niknoties,- Harijs piezīmēja kamēr Slīdeņa vecākais viebdamies rija zāles.
Harijs jau bija saklausījies tādu daudzumu lamu un sarkasma, ka varētu sastādīt skaidrojošo vārdnīcu. Tāpēc nav brīnums, ka izdzirdējis šo piezīmi Strups gandrīz aizrijās.
-Poter, nenorādiet amn ko darīt! Es pats tikšu skaidrībā...!
Uzklausījis vēl vienu naidīgu tirādi, harijs smagi nopūtās. Viņam pēkšņi viss kļuva tik vienaldzīgs, ka viņš atļāvās skaļi, tālai profesors dzirdētu, noburkšķēja:
-Labi, ka jūs neaizsūtīja uz Askabanu. Neapskaužu es tos atsprātotājus, kuriem nāktoes jūs sargāt...
Strups apstulba no tādas nekaunības
-Poter, ko jūs teicāt?- viņš nošņācās
-Es pateicu to, ko pateicu...
-Jūs esat pats lielākais nekauņa kuru man ir nācies mācīt!!!...
Pēc trešās naida izmešanas reizes, profesors redzami nogura. Viņš ar pašiem ļaunākajiem un riebīgākajiem vārdiem pieprasīja, lai Harijs pazūd no slimnīcas spārna, un pilnā nopietnībā pastiepās pēc burvju nūjiņas. Zēns nolēma, ka priekš pirmās vizītes ir bijis pietiekami un prātīgi aizvācās.
Harijs pretīgā noskaņojumā klīda pa Cūkkārpas gaiteņiem, pats īsti nezinādams kurp iet. Ar Strupu viss nesanāca tik vienkārši kā ar Malfoju...
Vēlēdamies novērst savas domas zēns ieklīda bibliotekā. Harijs pārlapoja kādu grāmatu, lapu pēc lapas, un tomēr nespēja uztvert saturu...Viņš vispār nespēja saprast, kas par grāmatu atrodas viņa priekšā. Tad zēns pacentās saprast, kāpēc nespēj sakoncentrēties uz tekstu. Kas par domām, jūtām, emocijām... Tas arī palika mīkla. Harijs vienaldzīgi palūkojās apkārt un ar prieku ieraudzīja Ronu, kurš tuvojās galdam.
-Sveiks, draugs,- Rons piebīdīja vēl vienu krēslu un apsēdās.- Nu kā eksāmeni?
-man pēdējais ir rīt,- drūmi atteica zēns.- Un kā tu? nokārtoji?
-Nezinu...Rezultāti būs tikai brīvdienās...Bet ļoti ceru uz veiksmi.
-Tu esi izlēmis ar ko nodarbosies...nu...nākotnē?
-Nē, pagaidām, bet...bispār nezinu. Sākumā es gribēju kļūt par auroru, kā tu, bet pēc tam padomāju- ko par to nodomās mana māte? neapvainojies Harij, bet aurors- tā ir profesija priekš tiem, kam dzīvē neviena nav...Es zinu, mans tēvs un māte ļoti pārdzīvos, ja ar mani, kaut kas notiks...Jā, un pie tam man kaut kā negribas ar Strupu sasieties...
-Jā...es saprotu. Ar viņu...hm-m...nav viegli atrast kopīgu valodu...- Harijs momentāli atcerējās savu šīsdienas vizīti pie profesora.
Rons it kā notvēra zēna domu. |
|
|