| |
[Oct. 7th, 2005|05:15 pm] |
-Viņi nezin, ka šis "Kautiņš" nebija amnos plānos, - rūgti piezīmēja Harijs.- Tu zini, ko es cenšos panākt...es tev teicu.
-Aha...es atceros. Nu, labi neuztraucies. Tā uzskata ne visi. Hermione, piemēram tevi neatbalsta. Šķiet viņa sarīkos skandālu uzreiz kā tevi ieraudzīs...O šķiet, ka tas notiks tūlīt...Nu, es skriešu...
Rons ātri pazuda no Bibliotekas, tajā laikā kamēr Hermione apsēdās viņa vietā uz krēsla un pievērsa harijam niknu skatienu.
-E-e-e...sveika, Hermione,- nomurmulēja Harijs.- Kā eksāmeni?...
-Harij, tu zini, ka...
-Slikti rīkojos?
-Nē, bet...
-Briesmīgi izrīkojos?Es zino to, vai arī ko tam līdzīgu...es...negribēju. Kaut kā pats no sevis sanāca...
Hermione uzmanīgi palūkojās uz zēnu, ievilka plaušās vairāk gaisa un teica:
-Es uzskatu...Tas vir šķist dzīvaini...Bet es uzskatu, ka tev vajadzētu...
-Aiziet un apciemot viņu? Jā, zinu, jau biju. Viņš vairāk, vai mazāk jau ir atjēdzies un tagad putina spalvas visam ko ierauga.
-Tas...ir labi,- Meitene izskatījās pārsteigta.- Es nedomāju, ka tu vispār piekritīsi, bet, ka jau...Labi erunāsim par šo tēmu. |
|
|
