| |
[Oct. 14th, 2005|07:04 pm] |
-Kādu indi jūs amn te atstiepāt, Poter? -Nezinu...Šo man iedeva Pomfrī madāma. -Pagaršojiet šo,- Profesors ar riebīgu smīniņu pastiepa Harijam kausu.-Man dod atjaunojošo mikstūru, ja tā ir viņa, tad ar jums nekas nenotiks. Zēns paņēma trauku un izbrīnīts palūkojās uz Strupu. Profesors domā, ka viņš varētu būt atnesis indi? Nu tas jau ir par daudz, pat priekš Strupa! Prfesors pamanīja zēna izbrīnīto skatienu un greizi pasmaidījis teica: -Tas būs kaut kas līdzīgs uzticības nostiprināšanai mūsu starpā. Nu? Izvēles nebija. Harijs nodomāja, ka galu galā viņa sirdsapziņa ir skaidra un atdz;era malku no kausa. Mikstūra traukā bija vienkārši pretīga, tomēr zēns pārspēja sevi un norija visu ko bija ieņēmis mutē. Strups uzmanīgi viņam sekoja. Pēc tam paņēma atpakaļ savas zāles un pateicis "Mirsim kopā", izdzēra. Harijs izlēma, ka pēc tāda pagrieziena derētu pāriet tuvāk pie galvenās sarunas tēmas. -E-e-e...Profesor, es gribēju jums palūgt... -Vēl viena jūsu rakstura iezīme- jums nav kauna ubagot, pat pie manis,- izsmējīgi paziņoja Strups. Harijs gribēja iebilst, ka viņš neubago, bet gan lūdz, tomēr to neizdarīja. -Es zinu...Nu...Jeb kurā gadījumā, es domāju, ka neesmu nokārtojis eksāmenu un... -Jūs gribat lūgt man novadīt pēceksāmenu?- vēsi apjautājaš profesors. -Ne sev. hermioni noņēma no eksāmena. Viņa...negribēja, lai viņu noņem...Viņa gribēja atteikties no burvestībām, bet viņu jau aizvāca. Es gribētu...nu...Vai jūs nevarētu novadīt eksāmenu vēl reiz priekš viņas? |
|
|