| |
[Nov. 4th, 2005|01:36 pm] |
Harijs pašķielēja uz savu torņa vecāko. Tas arī nešķita pārāk iepriecināts par direktora ideju, tāpēc iznāca no ēnas un bilda:
-Atvainojiet direktora kungs, bet vēlos piezīmēt, ka divu ar pusi mēnešu laikā man nezidevās Poteram iemācīt pat to kā attīrīt savu prātu. Viņš attiecās pret šo nodarbošanos...hmmm...bezatbildīgi. Es nedomāju, ka esmu tieši tas, kurš...
-Es izturēšos pret to daudz atbildīgāk!- Harijs pacentās ieņemt kaut cik taisnāku stāvokli.
Viņš to darīja ne tik daudz Strupa, cik Dumidora dēļ. Direktors nevarēja sadalīties vairākos simtos varenu burvju, lai paspētu itin visur. Tāpēc, ja Harijs gribēja viņam kaut kādā veidā palīdzēt, tad vajadzēja piekrist, ka par viņa pasniedzēju kļūst Strups.
-Es mācīšos...Man būs vairāk laika šajā gadā...-zēns murmināja.- Es centīšos...
Dumidors pasmaidīja un palūkojās uz Strupu. Slīdeņa vecākā seja bija saviebta no pretīguma un nepatikas, un tomēr viņš paziņoja:
-Labi...Pirmdien, Poter, sešos, tā pat kā pagājušajā reizē.- Strups atkal pagriezās pret direktoru.- Ar jūsu atļauju es došos.
Veltījis Harijam iznīcinošu skatienu, mikstūru profesors pameta Dumidora kabinetu.
-Harij, tev vajag atgriezties gultā,- direktors pasmaidīja un piebilda: Reizēm es pārbaudīšu tavus sasniegumus nodarbībās ar profesoru Strupu. Reizi mēnesī, labi? Esi gatavs. tas ir ļoti svarīgi. Ar labu nakti. |
|
|
