| |
[Oct. 7th, 2005|04:56 pm] |
-Starp citu interesanti kā viņš tur jūtas? Ceru, ka viņš nepiecelsies vēl minimums nedēļu. Zinu, ka vairs neeju uz viņa stundām, bet priekš citiem...Un gaiteņos viņu vairs nesatikt...- Rons sapņaini pievēra acis.
-Velti ceri,- Harijs nopūtās.- viņam jau ir labāk...
-Ko?! tu viņu redzēji?!
-Jā...Redzēju. Viņš nav pašā labākajā noskaņojumā, bet lamājas saprotami, tātad vairs nav tik slikti...
-Tu...Gāji pie viņa?- Rons ar ziņkārību un šausmām lūkojās uz Hariju, it kā vēlētos saskatīt viņam pierē trešo aci.
-Nu...Jā.
-Tevi ko nobūra?
-Nē...Vienkārši Drako ieteica...
Pēkšņi rona seja kļuva uzmanīga.
-Piedod, tu teici "Drako"? Iespējams, ka es kaut ko nesapratu, palaidu garām, vai arī mēs runājam par diviem dažādiem cilvēkiem...Drako, tas ir tas kurš Malfojs?
-Jā, viņš.
-Malfojs tev ieteica?! Tā viņam ir tāda jauna lamāšanās forma? "Pasūtīt pie Strupa"?!
Pons sāka smieties, bet harijs palika mierīgi sēžam.
-Es uzskatu viņa padomu par nedaudz dīvainu.-zēns piezīmēja.- tomēr man vajadzēja aiziet uz slimnīcas spārnu...
-Lai apciemotu Strupu?! Harij, nemuļķojies! Es protams saprotu, ka tu jūties vainīgs, par to, kas notika eksāmenā un ta tālāk...Bet tas ir Strups. saproti? Strups...
-Un kas?
-Harij, izskatās, ka Slīdenis uz tevi slikti iedarbojas...- Rona seja kļuva nopietna.- prasi padomus Malfojam, apciemo Strupu...
-Labi, aizmirsti...Labāk izstāsti, kā skolēni izturējās pret manu izgājienu?
-Kādu? Ak, jā. Zini viņi šķiet esam tavā priekšā dievbijīgās šausmās. Ek, žēl, nav Freda un Džordža...Viņi izdomātu tev par godu kaut ko grandiozu.Un tomēr visi tevi uzskata par dīvainu. Pārbēgt uz slīdeni, lai sadotu pa galvu Slīdeņa vecākajam.... Daudzi tevi vienkārši nesaprot. |
|
|
