es gan gribētu norādīt, ka interese par pareizticības misticismu nepadara mani radniecīgu kasparam dimiteram un savus parādus es parasti atdodu, kā arī nepiedodu saviem parādniekiem.

(Reply to this) (Thread)

interese ta ir pareizticīga, bet tavs velofoshisms ir viscaur protestantisks. ordnung muss sein!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, pārlabošos, cīņai steiks.

(Reply to this) (Parent)

man tāpatās, bet manā gadījumā tā pareizticība nav interese, bet man kaut kādā mērā tuvs iracionāls pasaules redzējums. tai pat laikā tādā tīri praktiskās dzīves plāksnē man pret visiem parādiem ir līdzīga attieksme kā Milkijiem un "katrs dabū ko pelnījis" viedoklis, etc. nezinu, kur tas ierakstās, bet nu labi.

(Reply to this) (Parent)

es esmu baudkārīga, nauda taču ir tikai tāds apziņas stāvoklis

(Reply to this) (Thread)

lūk, lūk, baudkārīgs slaists es esmu, kas labprāt neko nedarītu, bet saņemtu par to līdzekļus, lai dzīvotu tā, kā labpatīk :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī :)
es gan vairāk domāju to, ka jau eksistē nošķīrums starp mantkārību un baudkārību, tad mantkārīgie laikam ir tie,kuriem naudu vajag naudas pēc, nevis to baudu dēļ, ko nauda/manta sniedz :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas noteikti man naudu vajag dēļ baudām, ko par to var iegūt :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, lūdzu, vajadzēja punktiņu par miesaskārību.

(Reply to this) (Thread)

Tam nav korelācijas (vismaz tiešas un nepārprotamas) ar darba ētiku.

(Reply to this) (Parent)

Precizitātei. Man gan tuvāks ir katoliskais misticisms, kurā ir arī bargas norādes attiecībā uz darba ētiku. Atzīmējos pareizticībā tikai tādēļ, ka tajā ir lielāka deva misticisma.

"nezinu". ne vienu, ne otru

man, protams, ir tuva arī visnotaļ protestantiskā (?) "ganjauka esmu grēkojusi, sivēns tāds" attieksme

vai nu nezinu, no kura gala tas nāk, bet no kristietības točna