darītu diezgan citādāk

darītu citādāk,ja zinātu visu pirms
bet tāpēc jau tā dzīve nodzīvota tā, lai

(Reply to this) (Thread)

bet kas bijis pagājis.
svarīgāk jau tās izvēles, kasvēl priekšā.
0

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man kaut kā liekas, ka līdz šim izvēles ir stipri nosacītas. mūs virza dzīve un personiskās klapes uz acīm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu un citā dzīvē- nebūs klapes?
gan jau tādas pašas.

(Reply to this) (Parent)

Dažas lietas darītu citādāk, bet ne pilnīgi visu.

varētu gan, protams, interpretēt jautājumu tā mazāk par to, ko gribētu, vairāk par to, ko varētu darīt, TAGAD dzīvojot vēlreiz - tad jau skaidrs, ka visu toč tāpat nevarētu, jo pasaule vairs nav gluži tā pati. savukārt, ja domājam par atgriešanos pagātnē un dzīvošanu vēlreiz, apbruņotam ar saviem šābrīža priekšstatiem, tad atkal jautājums, cik daudz kaut ko vispār tehniski varētu būt iespējams darīt citādi, kādi ir "noteikumi".

ja būtu vairāk izvēļu variantu, es droši vien būtu izvēlējusies "galvenokārt visu darītu tāpat, ar dažiem atsevišķiem izņēmumiem", bet no piedāvātajiem izvēlējos, ka darītu tāpat, jo man patīk, kur dzīvē šobrīd atrodos un kāds cilvēks esmu, un tā kā katrā brīdī mēs katrs būtībā esam savas pagātnes notikumu, izvēļu utt summa, tad skaidrs, ka, darot gluži citādāk, būtu sanācis cits cilvēks - ļoti iespējams, arī tas man patiktu, bet skaidri nevar zināt.

Dazas lietas darítu citadi, bet lielá mérá ríkotos tápat, jo citu opciju nebija un nebútu

Vot jā... kādi būtu noteikumi dzīvojot vēlreiz? Vai es būtu tik pat depresīva daļu no šīs dzīves? Vai iekšējo stāvokli varētu mainīt vai tikai ārējās norises? Un kādā veidā notiek šī "darīšana citādāk"? Vai man būtu tas pats domāšanas veids kā tad, vai tāds kā tagad ar iegūto pieredzi?

Bet droši vien es centos darīt citādāk. Ir pieredzes kuras esmu ieguvusi, bet labprāt būtu ieguvusi vieglākā ceļā. Ir diezgan daudz laika bijis kur es būtu gribējusi spēt vairāk domāt un reaģēt uz notikumiem savādāk.

Un ir reti notikumi, kurus es gribētu... savādāk. Lai gan apzinos, ka iespējams tas nestu vairāk skādi. Man personīgi šis notikums ir tas, ka sākot iet skolā man vajadzēja dzīvot pie omītes ne pie mammas. Zinot patēvu iespējams skāde no tā būtu lielāka, bet... es nezinu. Bet gribētu to mainīt. Kaut gan tad es gribētu mainīt sev tuvo cilvēku dzīvi, ja notikumus var mainīt. Es godīgi, gribētu citādu dzīvi mammai, viņa nebūtu apprecējusi manu tēvu. Un tad manis nemaz nebūtu, kas man ir pieņemams scenārijs.

Bet ja ņem līdzi iekrāto pieredzi.... tad nemaz nevar darīt visu gluži tā pat. Neiespējami. Bet ja pieredzes nav... visticamāk viss notiktu tāpat kā ir noticis līdz šim, jo nav iemesla darīt savādāk.

(Reply to this) (Thread)

jā, man kaut kā liekas, ka šis jautājums ir bezjēdzīgs. no jauna mēs sāktu tādā pašā nesajēgā. rīkojāmies tā, kā tobrīd sapratām. ja nu kādas nejaušas izvēles ir iespējams mainīt, bet pārējo nez vai.
jēga būtu mainīt tos apstākļus, kas bija ap mums - bet arī tos jau nevar mainīt, jo visi pārējie dzīvo tādā pat nesajēgā. un tā arī ir jēga - kapāties ārā no nesajēgas :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vo, vo... ja man vajadzētu vēlreiz kapāties ārā no nesajēgas.... nē paldies, es palikšu kur esmu, negribu neko atkārtot nedz šādā, nedz citādā viedā. :D

(Reply to this) (Parent)

par kapāšanos ārā šodien noskatījos tīri labu TED runu
http://www.ted.com/talks/andrew_solomon_how_the_worst_moments_in_our_lives_make_us_who_we_are

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies, kārdinoši :)

(Reply to this) (Parent)

Man būtu drosmīgākas izvēles un es noteikti mazāk klausītu "tos, kas visu zina labāk"

Ar kaunu jāatzīst, ka tam cikvēkam tās izvēles unbpat emocijas bija gaužām likumsakarīgas nevis neveiksmīgas nejqušības, kā man dažkārt tīk domāt. Bet es gribētu gan tagadējo attieksmi un mugurkaulu, un sevis pazīšanu, un to drusciņu empātijas jau pirms desmit gadiem. Tad daudz kas būtu citādi.

Šo to darītu mazliet citādi, bet tikai tad, ja izejas punktā būtu tagadējās zināšanas.