|
26. Maijs 2014|19:54 |
Vot jā... kādi būtu noteikumi dzīvojot vēlreiz? Vai es būtu tik pat depresīva daļu no šīs dzīves? Vai iekšējo stāvokli varētu mainīt vai tikai ārējās norises? Un kādā veidā notiek šī "darīšana citādāk"? Vai man būtu tas pats domāšanas veids kā tad, vai tāds kā tagad ar iegūto pieredzi?
Bet droši vien es centos darīt citādāk. Ir pieredzes kuras esmu ieguvusi, bet labprāt būtu ieguvusi vieglākā ceļā. Ir diezgan daudz laika bijis kur es būtu gribējusi spēt vairāk domāt un reaģēt uz notikumiem savādāk.
Un ir reti notikumi, kurus es gribētu... savādāk. Lai gan apzinos, ka iespējams tas nestu vairāk skādi. Man personīgi šis notikums ir tas, ka sākot iet skolā man vajadzēja dzīvot pie omītes ne pie mammas. Zinot patēvu iespējams skāde no tā būtu lielāka, bet... es nezinu. Bet gribētu to mainīt. Kaut gan tad es gribētu mainīt sev tuvo cilvēku dzīvi, ja notikumus var mainīt. Es godīgi, gribētu citādu dzīvi mammai, viņa nebūtu apprecējusi manu tēvu. Un tad manis nemaz nebūtu, kas man ir pieņemams scenārijs.
Bet ja ņem līdzi iekrāto pieredzi.... tad nemaz nevar darīt visu gluži tā pat. Neiespējami. Bet ja pieredzes nav... visticamāk viss notiktu tāpat kā ir noticis līdz šim, jo nav iemesla darīt savādāk. |
|