barība arī protams, bet mandomāt - visticamāk : visvairāk pie vainas ir mazkustīgums :)
salīdzini kāda fiziskā slodze ir bērnudārzniekiem un kāda, ar vecmāmiņu mājās sēdošam, bērnulim - pat ja laukā tas tiek vests spēlēties - tā nekad nebūs tāda, kā bērnudārzā ikdienā dancojot mūzikas stundās, sportojot fizkultūrās, joņojot laukā starp nojumēm un tml., veselam bērnubaram kopā esot, vienam otru dzenājot ;)

(Reply to this) (Thread)

ej nu sazini. mani bērni ir traki kāri uz jaunlaiku ēdieniem. sabiedriskajā ēstuvē viņi ēd vai nu kartupeļus frī vai neko. bet reti mēs tur ejam. un kad meita tiek pie vecmāmiņas, tad tur dabū našķus no rīta līdz vakaram. ja viņiem nebūtu tik akulināra māte un tik kārni gēni, viņi būtu resnuļi. vecajos laikos tādu našķu vienkārši nebija, un bērni nepretodamies ēda kartupeļus ar biezpienu. ja nu pret speķi zupā iebilda, bet citādi nebija nekā no tā, kas ir pašlaik.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vecajos laikos tādu našķu vienkārši nebija - cik vecajos?
Esmu visai sena, bet labi atceros savas bērnudārza gaitas ar visām tām svētku eglīšu paciņām (šokolādes konfektes + 2 mandarīni), un kur nu vēl visi tie zefīri, pankūkas, ievārījumi, baisi saldās tortes viesībās, brr. Kad uzradās pašai savi bērni, stingri nolēmu, ka našķu vietā tikai burkāni un āboli (par bērnu resnumu varēju neuztraukties - arī kārnie gēni -, vairāk par saldumu graujošo ietekmi uz zobiem). 100% konsekvencei man raksturs izrādījās par vāju, bet virziens noturēts.
Un vēl - kas tie par tādiem ūnikāliem bērniem, kas nepretodamies ēd kartupeļus ar biezpienu? Karlsona vārdiem sakot: varētu uzzināt dažu šo bērnu adreses? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Manā laikā", tb, 80. gados un 90. sākumā saldumi un tortes bija tiešām tikai viesībās un uz svētkiem; ikdienā našķis skaitījās ķieģelītis ar uzsmērētu skābo krējumu un cukuru. Es gan nebiju ļoti tievs bērns, bet nekāds Michelin riepu cilvēciņš arī nē.
Es kartupeļus ar biezpienu ēdu labprāt, toties bija vesela rinda citu ēdienu, ko bērnībā necietu, lai gan tagad garšo. Imho daudz atkarīgs no tā, ko ēd vai neēd vecāki; dzīvesbiedra brālis ļoti cackājas ar dažiem produktiem un viņa puika tāpat, kamēr dzīvesbiedra puika ēd gandrīz visu, ko vien viņam liek priekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ēdienu gaume pieaugot ļoti mainās. Tagad man biezpiens viens no mīļākajiem produktiem, bet bērnībā nu nemaz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es no atšķirīgas ģimenes. biezpiens ar krējumu un cukuru man bija liels kārums tuvākajā kafejnīcā, jo mājās mēs pārsvarā ēdām sviestmaizes. arī mūsu mājās nav nekādu ikdienas našķu. citi bērni aizvien vairāk brokastīs ēd saldās pārslas, mēs no tām izvairāmies. vakaros kā našķi sagriežu kādu augli. vienīgais našķis ir mazais jogurts pēc vakariņām. un mazzaķis spēj visu dienu neēst to, ko es taisu un ēdu, apēst savas brokastu pārslas (plikas pilngraudu auzu pārslas ar ūdeni un blenderētām meža ogām) un gaidīt, kad astoņos vakarā dabūs savu jogurtu. tāpēc viņš ir tievs.

(Reply to this) (Parent)

es arī tā kādreiz domāju. tagad man ir divi bērni, kuru barības ķēdes pilnīgi nepārklājas. ko ēd viens, ot neēd otrs. un es neizdabāju, negatavoju atsevišķi, un vienīgā alternatīva ir izlaist ēdienreizi.

(Reply to this) (Parent)

neko nezinu, esmu no vecajiem laikiem un biju briesmīgi kvadrātains bērnelis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par Agneses slaidumu T.satraucas, manuprāt, līdz neirozēm, viņš, savukārt bija tievs bērnelis, tukls pieaugušais un tagad ir pustievs pieaugušais -

es neuztraucos. salīdzinot ar manām cīsiņveidīgi kvadrātainajām formām bērnudārza izlaiduma bildēs, mans bērns ir tievulis... ar vēderiņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no skolas laikiem atceros, klasē uz 20 bērniem allaž bija kādi 2 apaļīgi bērni. no tā secinu, ka 10% gadījumu ģenētika tiešām ļoti stipri velk uz apaļumu. tagad runā par 30% bērnu - tātad tie 20% varētu būt no vides.

Agnese droši vien nav izmēģinājusi 3 ēdienreizes dienā par ls 1.20 :) bet vīram es iedotu palasīt par anoreksiju. vecākiem drīzāk jāveicina, lai bērns ar savu izskatu ir pietiekami apmierināts, lai mazinātu psih problēmas. un ja vīrs mīl tevi - tad taču viņam vajadzētu saprast, ka arī bez kārnuma ir labi!

(Reply to this) (Parent)

mhm. Nevienas zaptītes ne ar uguni nevarēja sameklēt, cepumus pārdeva tikai partijas augstākajiem darbiniekiem un arī tad pa vienam, un tas puisis, kas sēdēja ar Selgas cepumu paciņu pie sviesta trauka, kremta sviestainos cepumus un prātoja, vai neiejaukt vēl vienu krējuma burciņu ar kakao un cukuru, nope, tas nemaz nebiju es.

Buļļa sūdi, tā padomju laiku tievā dzīve.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cepumus droši vien neēdi brokastīs, pusdienās, vakariņās. gan jau kādu rupjmaizi arī dabūji. tagad brokastīs saldās pārslas, pusdienās kartupeļi frī ar fantu, vakariņās vēl kaut kas no našķu plaukta.

(Reply to this) (Parent)

Skābo krējumu ar kakao un cukuru, vai putukrējumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet maizi nevajag, nepūlies, lūdzu :D

(Reply to this) (Parent)

un mūsu dārziņā nav neviena pulciņa. 20 minūšu kaut kāda nodarbība dienā, un pārējā laikā mierīgi var sēdēt kaktā un rotaļāties. rotaļlaukumā mums ir tikai zālāja pleķis ar jumtu malā, nekādas intereses joņot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt tās ir jogošanas/meditācijas sekas? :)

mūsdārziņā ir akvai nodarbību apjoms (dejošanas, dziedāšanas, sportošanas un peldēšanas) un tad vel KK katru dienu krūmi jāizķemmē, lai atrastu 'dienas koku', kuru pēcāk lūgties uz māju stiept, bet es kārti leiku uz ēšanu. Audzinātājas gan saka, ka viņš smādē arī savu daļu pa 1.20.. bet nu vienmēr visi izēdot baltmaizi..

(Reply to this) (Parent)

nu salīdzinājumā ar KK, māsas meita un vēl Katrīna no mūsu grupas ir tādas, kas baseinā ar lielu plunkšķ iekristu (KK vispār rokas izdēdējušas šķiet tikpat resnas kā Robim, tik gārākas), bet par resnu.. tev taisnība - par resnām īsti nenosaukt. Uz ciietm pulciņiem neejam, nevar salīdzināt.. un vispār - varbūt man ar derētu, ka mani pa 1.20 dienā 3xzēji pabaro, citādi glābšanas riņķis nezūd :)

Es saprotu, ka bērni jau dzimst smagāki- Fija piedzimstot svēra tikpat kā savlaik es, bet visi vaimanāja par manu sīko bērniņu, jo pārējie jau piedzimstot bija kg vai pusotru svarīgāki. Tagad viņa arī svarā tuvāk ir pusgaduniaunākiem, bet arī ešanā rīkojas pēc trīs kumosu metodes. Bet ja, ir bērni, kam pēc bd pusdienām gribas ēst.
No gēnu viedokļa, es biju tukls bērnelis, bet liekas, daļēji jau maisījumu dēļ zidainībā. Ceru, ka Fija būs tikuši pie slaidajiem gēniem- no vecvecākiem vai tēva_ vienalga.

(Reply to this) (Thread)

man liekas, ka bērnībā svarīgi ir nenokaut dabisko sāta sajūtu. lai bērnam neliek ēst tad, kad viņam negribas. lai viņš pats saprot, ka nupat ir paēdis un vairāk nevajag. tad jau tālāk visam jābūt daudzmaz labi. trīs kumosu metode man liekas pilnīgi atbalstāma :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, es nevaru noskatīties, kā daži labi radinieki skraida bērnam pakaļ ar karoti. Un tā ēdināšana "karotīti par tētiņu, karotīti par māmiņu..."! No otras puses, droši vien ir jāiebaro bērns ar to zupu, lai pēc tam nelien baltmaizes kastē; nav daudz tādu mājsaimniecību, kur varētu nodrošināt, ka nav iespējams kaut ko našķēties starp ēdienreizēm (kaut vai minēto maizi vai iebraukt ar karoti cukurtraukā :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas esot taisnais ceļš uz ēšanas traucējumiem. man gan liekas, ka diezgan maza daļa vecāku tā izpildās. bet ej nu sazini, katram savas vājās vietas.

(Reply to this) (Parent)

Mūsu BD ēdināšana gan ir par 1,50LVL. Ļoooti garšīgi gatavo, tik ļoti, ka bērni prasa papildporcijas (un dabū, ja ir ko dot). Neviens ar lieko svaru nav manīts, aplīši kādu kārtiņu nomet, tievuļi savukārt uzaudzē.
Vsipār bērnudārzā ēdienkarte ir daudz pārdomātāka nekā vairumā mājsaimniecību. Kad pirms vairākiem gadiem M bija problēmas ar vēderizeju, ģimārste nopūtās un teica, ka bērnudārzu apmeklējošajiem bērniem gan viss kārtībā.
Protams, nav pati pati veselīgākā (īpaši jau visādu vegānu skatījumā), katru dienu gaļa un baltmaize. Bet kopumā tomēr daudz dažādāka nekā ēdienkarte mājās dienas un nedēļas/mēneša griezumā.