|
5. Nov 2013|09:43 |
mhm. Nevienas zaptītes ne ar uguni nevarēja sameklēt, cepumus pārdeva tikai partijas augstākajiem darbiniekiem un arī tad pa vienam, un tas puisis, kas sēdēja ar Selgas cepumu paciņu pie sviesta trauka, kremta sviestainos cepumus un prātoja, vai neiejaukt vēl vienu krējuma burciņu ar kakao un cukuru, nope, tas nemaz nebiju es.
Buļļa sūdi, tā padomju laiku tievā dzīve. |
|