Es saprotu, ka bērni jau dzimst smagāki- Fija piedzimstot svēra tikpat kā savlaik es, bet visi vaimanāja par manu sīko bērniņu, jo pārējie jau piedzimstot bija kg vai pusotru svarīgāki. Tagad viņa arī svarā tuvāk ir pusgaduniaunākiem, bet arī ešanā rīkojas pēc trīs kumosu metodes. Bet ja, ir bērni, kam pēc bd pusdienām gribas ēst.
No gēnu viedokļa, es biju tukls bērnelis, bet liekas, daļēji jau maisījumu dēļ zidainībā. Ceru, ka Fija būs tikuši pie slaidajiem gēniem- no vecvecākiem vai tēva_ vienalga.

(Reply to this) (Thread)

man liekas, ka bērnībā svarīgi ir nenokaut dabisko sāta sajūtu. lai bērnam neliek ēst tad, kad viņam negribas. lai viņš pats saprot, ka nupat ir paēdis un vairāk nevajag. tad jau tālāk visam jābūt daudzmaz labi. trīs kumosu metode man liekas pilnīgi atbalstāma :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, es nevaru noskatīties, kā daži labi radinieki skraida bērnam pakaļ ar karoti. Un tā ēdināšana "karotīti par tētiņu, karotīti par māmiņu..."! No otras puses, droši vien ir jāiebaro bērns ar to zupu, lai pēc tam nelien baltmaizes kastē; nav daudz tādu mājsaimniecību, kur varētu nodrošināt, ka nav iespējams kaut ko našķēties starp ēdienreizēm (kaut vai minēto maizi vai iebraukt ar karoti cukurtraukā :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas esot taisnais ceļš uz ēšanas traucējumiem. man gan liekas, ka diezgan maza daļa vecāku tā izpildās. bet ej nu sazini, katram savas vājās vietas.

(Reply to this) (Parent)