Trash panda

vispār kaitina, kad man dod padomu, ka I need to pursue cilvēku, kurš ir izlēmis, ka negrib ar mani tomēr neko vairs. jo, dude, no means no. neatkarīgi no tā, vai tam otram cilvēkam arī ir žēl, ka viss beidzās. lēmumi tika pieņemti un man tie ir jārespektē, neatkarīgi no tā, kā es par to jūtos.

citās ziņās, mana darba sarežģītā situācija kļuva mazāk sarežģīta. Priekšnieks gan pēc meetinga atzinās, ka jūtas mazliet vīlies, ka mūsu team nedabūja thanks. jo nu, mēs bijām pelnījuši dealing with that shit for the last 4 years. nevermind. tagad uzsāksim jaunu, skaistāku darba dzīvi ar jauniem sarežģījumiem, par kuriem neviens vēl nav iedomājies.

var jau iet dzert?

ļaudis, es gribu pastāstīt par šodienu.

vispirms es aizgulējos un aizdevos uz darbu un nokļuvu īsi pirms sava 10 am meeting. tur bija neliels ahtungs ar Mattie, kurš šķita totāli lonely viens pats mājās. tad parunājos ar Priekšnieku. tas likās it kā cerīgi. bet ej nu sazin, kas tur būs kad nonāks pie DrN. tad bija mokošas pāris stundas līdz pusdienu veggie pie and cider. un tad, kas šķita bezgalība, darbalaika otra puse ofisā. tas tiešām nebija patīkami un Garijs tur vēl kaut ko aizkavējās.

bet tad mēs ar Gariju aizgājām dzert. sarunājām, ka uz diviem drinkiem katrs un tad pa mājām. vispirms aizrunājāmies pa ceļam uz Monty's un piestājām kaut kādā āra vietā. tad Monty's. Garijs novērtēja, ka es zinu dive bars :D bet nu, tad aizgājām uz gejbāru uz pēdējo drinku. bet geju bārs bija pretī Prāgas barčikam. Garijs teica, ka jāiet tur uz vienu. tad es parādīju fotkas no Bridžbāra un vajadzēja uz Bridžbāru. bija kārtējais no maniem WTF moments in the toilet with other people. hehe. karoč, lieliski apdzirdīju Gariju. izrunājām gan darba sāpītes, gan Priekšnieka sāpītes, gan nākotnes, gan ceļojumus, gan open / non - mono / poly / RA relationships. izsūdzēju bēdas pēdējā laika šajā frontē. uzzināju visu ko interesantu par viņa love life. un par visu sasmējāmies. parunājām par politiku, par darbu. par visu. beigās pusdivpadsmitos beidzot Garijs teica, ka pjanijs un ies mā, kamēr vēl spējīgs aiziet. hehe.

esmu apm ņurd ar vakaru. nav jau tā, ka te _viss_ ir bēdu leja. tagad jau mājās un jūtos samērā omulīgi. tikai rīt atkal uz darbu jāceļas.

gaidu weekendu pie Neō, jo Neō ir īsts kačīts un būs jestri.

es šito, nu. man rīt desmitos meeting ar Priekšnieku. manas domas, ko un kā viņam stāstīt, ir kaut kāds random juceklis. man nav nekāda runa galvā, man ir piezīmes, pie tam, pat nevis postit lapiņu, bet tādas, kura nu uz beer mat, kura uz čeka otras puses, vēl kaut kāda uz noplēsta avīzes stūra un vienmēr jau ir vēstule no bankas.

par ko runājot, man ir vēstule no bankas sakarā ar kredītkonta Ts&Cs. no vienas puses, apsveru to jobanu kontu vienkārši aizvērt. bet atkal kredītkartei tas pluss, ka viņu ērti un labi lietot ārzemijās bez liekām komisijām vai satraukumiem. plus jau tas, ka negribas tomēr palikt ar vienu vienīgu Visa, jo ir tiešām dzīvē noderējis, ka makā atrodami dažādu karšu veidi.

kas atgādina, jānopērk jaunas sandales, jo vecās, par spīti sauklim, ka shoes for life, nav izturējušas pat vienu pilnu sezonu. nē, nu, ir jau skaidrs, ka es staigāju daudz, bet nu, tas nekā nemaina faktu, ka man atkal būs jāmeklē jaunas sandales, kuras nav: rozā, ar glitteriem, sudraba, zelta, brūnas, plastmasas, dārgas, priekšā starp pirkstiem, tiešām ar glitteriem, ar augstiem papēžiem, iešļūcenes, ar pūkām. pēc tam, kad tas atlasīts, sēdi un skumji skaties uz tām (pāgjušoreiz bija) 11 izvēlēm un domā, kuras tev nepatīk vismazāk. smalkās un ūber dārgās neredzu jēgu pirkt, jo man liekas, ka es vienkārši nemāku pareizi staigāt, man viss jūk ārā :D

Esmu pavadījusi ļ ilgu dzīves posmu pielaikojot un padzīvojoties dažādās “personībās”, lai kaut kā izdzīvotu un / vai iekļautos tajā, kas nu man apkārt. Pārsvarā esmu atzinusi tās par noderīgām at the time, bet moving on vienmēr ir sagādājis vislielāko prieku. Bet tagad tas vairs neizklaidē tik, tikai nogurdina pārsvarā. Kas savukārt nozīmē, ka nāksies beigt izvairīties no konfliktsituācijām.
I’m never going to be the best version of myself because I’m sick and tired of that shit.

Also, on a related note, countdown apps saka 86. Trešdien domāju aiziet uz ofisu, parunāties ar Priekšnieku par to visu.
Un jā, es publiski atzīstu, ka Brexit is one of top 3 reasons why.

Bet vispār, šovakar tāds saulains vakars, ies pastaigāties. Šeit vakars tika gaidīts jau kopš paša rīta.

Svētdien vispār bija silti, zilā (using the word ironically) Donava, brokastu salāti bija viens no ļ retajiem ēdieniem, kur man garšoja pilnīgi viss, kas bija uz mana šķīvja. Vīntoniks also risina visādas dzīves situācijas. Tā lēnā garā nošūpojāmies vīntonikos pie upes pa dienu, bija izteikti silti, bet bija arī vējš. Bija tiešām lieliska diena. Un tad vēl picērija, Da Vinči un vispār viss. Vienīgais, ka slovāki īsti nemāk vīntonikus, bet vismaz māk atnest sastāvdaļas konstruktoram. Šis paliks atmiņā kā viens izdevies piecpadsmitais jūlijs.

Par vakardienu gan grūti pateikt kaut ko. Tur jā-hmm ahtungi.

Šodien atpakaļ darbos.
kaķ: ja viņi tur visi ir nomiruši, tad kāds varētu atmirt uz piecām minūtēm, lai ierakstītu čatā, ka visi nomiruši.
VZ: nu jā, būtu tikai pieklājīgi.
kaķ: citādi es te gaidu ziņas, bet neviens ar mani nerunā.

Bet nu izrādās, ka visi-visi nav nomiruši. Nāksies turpināt šito strādāšanu. *nopūšas*

Ak jā. Un laikam mēs ar Marlīni esam bound to talk at least once a year, on our birthday. It’s the nice thing to do. (VZ gan valīdi pajautāja: since when do you do those? Bet saprotiet paši.. )

*nogurst*

jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man liekas, ka Priekšnieks gribēja to one to one mītingu ar mani, lai pats pabičotos, jo ar mani var lieliski izbičoties. tad nu visādi parunājām par to, kā darbā īsti ir. un manas milzu dusmas uz darbavietu pēkšņi aprima. mēs izrunājām mūsu priekšniekus, mūsu bijušo priekšnieku, mūsu devus. iestādīju viņam galvu atpakaļ kaut kādā reālistiskākā mindset pusstundas laikā. beigās likās, ka viņš bija totāli atvieglots. un man arī uzreiz mierīgāk, kad kakbe zinu, kur viņam prāts.

kaķis toties man laikam piedos vizīti pie veta tad, kad jau būs jādodas atkal pie veta.

ā, nu šito. dzīve ballīte, protams, ir fantastiski. un domu par to, ka jāiet gulēt pirms četriem (4), drīz vien nomainīja doma par to, ka jāiet gulēt pirms sešiem (6). bet tādā kā empīriskā pieredzē ir noskaidrojies, ka baigā huiņa tāda cenšanās, jo arī aizejot gulēt pirms sešiem nav tā, ka pamosties viss tāds entuziasma pilns un līksms par modinātāja skaņām. huiņa, ne apņemšanās beigās sanāk.

also, darba čatā šodien ielika pollu, ka "there is a fire reported" ar divām opcijām "I'm safe" un "I'm not in the office"
Mattie: are we missing a 3rd option?
kaķ: do you mean "burnt to a crisp"?
Jūha: or "Prefer not to disclose"?
Mattie: "I'm not safe" could be a good option.
Zak: I'm on fire.
kaķ: tbh, if I was "not safe" filling out polls wouldn't be very high on my immediate to do list. but I know, I know, everybody is a critic.
Mattie: of course :D but always quicker to hit a button than keying in 50 characters into a text area and pressing a send button.
Zak: c'mon, there is always time for a selfie.

šodien man pienāk tādas notifikācijas "labdien liked your photo.". uzklikāju uz jūzerneima tā īsti nezinādama, ko tieši tur sagaidīt tagad. nu, jā. jo itāļu fotogrāfei, kura jūtas estēts un garšo suši, viņai noteikti liekas, ka Juliet Labdien ir pašizvēlēto jūzerneimu tāds kā sasniegums. gan jau lepna. bet es zinu, ka pēc "Labdien" jāliek komats, bļaģ. also, viņai no visām manām IG fotkām patīk divas totāli sliktas kvalitātes pikčas, kas katra iebakstītas ap četriem no rīta pēc tādiem attiecīgi jestriem atspirdzinošo dzērienu iesmēlieniem.

bet tā strādāšana pēdējā laikā.. *nopūšas* tur no viena ahtunga nākamajā, nelaimītes visapkārt un spēj tikai facepalmot. bet nu, tad tā paskatos kontā, vēlreiz nopūšos un eju izlikties, ka man tas viss rūp. un nē, citā darbā nebūs labāk. būs vienkārši kādu brīdi mazliet savādāk. un nē, šobrīd uzskatu, ka man nav depresija, ka tas besis ir totāli adekvāta reakcija uz pasauli as it is right now.

bet nu, vismaz brīvajā laikā, kad nu tādu visžēlīgi piešķir, pagaidām vēl nav ar likumu aizliegts, ka dzīve ballīte.
also, countdown apps saka 107.

ejam dzert?

šodiena darbos īsumā.

- man liekas, ka viņi tur visi jau sākuši dzert.
- man skauž, man aktīvi skauž!
- mēs te kā nesekmīgie sēžam..
- tiešām skauž.
- bet es vakarā tā iedzeršu, ka visi redzēs!
- ōōō, jāāā, man jau tagad ir pohiņa par to domājot.

Šodien darba diena bija tāda, ka killing spree seems like a good vacation.

Nesaistīti, bet tomēr vēl darbos bija arī šāda conversation:

Kriss: es tur rekur jums (Env team) todo listē iebāzu jaunu todo lietu, kur jums ir saraksts ar lietām, kas jāizdara mēneša pēdējā weekendā. Rekur links uz.
Env Priekšnieks: nice background.

vakar gāju uz Boots. atpakaļceļā sanāca iet gar barčiku un nenoturējos. iegāju barčikā. Kornels bija nogarlaikojies, kaut ko tur pasmējāmies, kaut ko tur tā. tad uzradās Rāžs, tad Leo. īri nebija atnākuši, tad nu mēs tur četratā tralalā. īsi pirms vienpadsmitiem biju izdzērusi savu pintīti un grasījos atbrīvot premises, kad man priekšā tika nolikta vēl viena pinte. nē nu, ok, vienu jau var, tā bija, ja? kaut ko tur smējāmies, viss bija totāls tralalā. tad, pēkšņi, man priekšā uzradās vēl viena pinte. cilvēk, nu. ē. bet saprotiet, dzert dod, naudu neprasa, durvis aizslēgtas... tāda iekšēja win sajūta mazliet. apmēram stundu pēc barčika slēgšanas samērā līgani tipināju mājās. Rāžs vēl pieteica, lai aizrakstot viņam, kad būšu mājās. the rest is history sleep.

šorīt toties pieslēdzos darbiem, tur uzreiz nelaimītes jārisina. cenšos rakstiski māt ar galvu un daudz nepurināties. bet nu nelaimītes diez gan nopietnas. lasu error logus un neko nesaprotu. visi plāta rokas, neviens neko nesaprot. toties vakarā jāiet atpakaļ, tur Džema būšot.

also, rīt jālido. labi tomēr, ka ar vakara reisu. un esmu arī iečekojusies jau svētdienas lidojumam.

būs gara diena.