Trash panda

esmu jau rakstījusi cibā par mūsu mikroservisu lieliskajiem nosaukumiem. tagad tam ir pievienojies Damper. I had to google it, to be honest. jo, atvainojiet, bet "damper" nez kāpēc asociējas ar slapju lupatu. don't ask, atbilžu nav.

vispār ar darbu iet normāli pagaidām. kaut ko tur bakstos uz priekšu un visu ko tādu. drusku nepatīk, ka neko jaunu neiemācos. bet nu, visam savs laiks.
jauno līgumu pagaidām esam uzlikuši uz pauzes. bet sola, ka būs tad, kad es tam būšu gatava.

savā ziņā man mans darbs patīk tā paša iemesla dēļ, kura daudziem besī. predictable unpredicableness.

dzīve happens starp anxiety attacks.
man ir jaunais nākotnes līgums.
jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
nolēmu par labu citam uzņēmuma nosaukumam.
atrisināju timesheets problēmu.
izmetu ārā vecos palagus.
iešu uz barčiku, jo man nav spēka vairs darīt jebko taga moving sakarā. pat redzēt visu to negribas.

reizēm nogurums ir ļ dīvains. ir kaut kāds noguruma veids, kad man pēkšņi vairs nav spēka savākties un būt kaut cik normālai, man sāk zust filtrs un es sāku mazliet satrakoties un teikt lietas, kuras parasti noklusētu.
un es esmu nogurusi. rekvestoju dažas brīvdienas mēneša vidū. man tiešām vienkārši gribas pāris brīvdienas.
sēžu pie task, kuram vajadzēja aizņemt pāris minūtes, jau kādu pusstundu. stulbi blenžu ekrānā un nesaprotu, nu kas atkal tam deserializerim nepatīk.
tāds, lūk, weekend working aftermath.

toties Rāžs atkal brauks uz Prāgu ballēties.
par ko runājot, laikam ir gandrīz neiespējami paskaidrot, kāpēc man no vārda "agile" drusku metas alerģija.

also, es gribu, lai tas kaimiņš, kurš jau otro dienu motorzāģē, izbeidz.

jaunais gmails visu laiku min, ko es gribu rakstīt tālāk. tas ir diez gan distracting, jo man visu laiku interesē, kas tur tālāk būs, vai ne.
bet nu. kaut kā savācu kopā actual domas un aizrakstīju uzņēmumreģistrētājzajai atkal.
par uzņēmuma nosaukuma rašanos jāsaka paldies brālītim X-F un VZ. tas ir lielisks saīsinājums, kura work safe version vēl jāizdomā.

sēžu, skatos uz kastēm un domāju dziļu domu par to, ka jāsapako visa sava jobana iedzīve.
skatos uz kaķi un drusku raizējos, kā es to lopu dabūšu pie veta šodien. un vēl par kaķi, ja. bļaģ, BA ir nomainījuši kā viņi transportē lopus. tas ir pizģec. kas tur ar to pasaules galu palika? gribas sist ar galvu pa sienu nu, galdu, aj whatever. *nopūšas, iet pildīt formu*

Jā nu, kamēr jūs tur visi lauzat galvu par local serial killer paradumiem, vakar pēc pastaigas sapratām, ka metināšana un darbs reklāmas aģentūrā ir tas, where it’s at.

Ļaujiet man paskaidrot. Mēģināšu atcerēties kā tur īsti bija.

kaķ: bet kāpēc Rīgā ir tik daudz reklāmas aģentūru? Viņas ir visur! Latvijā nav nemaz tik daudz produktu, cik to reklāmas aģentūru.
VZ: nu, cilvēki nemāk neko citu. Nu tur metināt vai ko.
...
kaķ (spaida telepurķi): nahuj man viss tā trīc? Labi, ka es neesmu metinātājs!
VZ: jā, nu. Tu tur sametinātu visu, kas pa rokai. Arī to, ko nevar sametināt.
kaķ: jā nu, atlaistu uzreiz un tad būtu jāiet strādāt reklāmas aģentūrā. Bet metināt taču ir tik daudz foršāk.
VZ: nu gan jau reklāmas aģentūras hipsteri, zini kā, ja tu teiktu, ka nevari pastrādāt bez metinātāja.
kaķ: es tur varētu visu sametināt. Koka krēslu pie lamināta grīdas.. priekšnieka ginger latte pie kaut kā. Tad uz mani atkal apvainotos un atlaistu.
VZ: bet kā lai viņš tevi atlaiž, ja kabinets aizmetināts?
kaķ: o! Jā. Job security. Gan jau arī piemetinātu.. nu to groziņu, ko priekšnieks laistu pa logu lejā, lai saliek šim supplies. Viņš hipsteris, viņam noteikti ir groziņš. Es piemetinātu to pie sienas.
VZ: otrajā stāvā.
kaķ: nuja, un birojs - ceturtajā.

Tur vēl bija, ka mani visi varētu izsekot, jo aiz manis visur paliek melna strīpa, un vēl viss kas. Bet man nav tik precīzu atmiņu par to vairs.

Citās ziņās, palaiduši mani brīvsolī šovakar. Pilnīgi nespēju izvēlēties starp strādāt, skatīties Humans vai iet uz SpB. Tāpēc klausos MrR listi un kustinu pēdas.

Also, dzīvokli šodien apskatīju un laikam tomēr neņemšu šito.

... talking about psychopaths un to, ko pat nepaguvu cibās ierakstīt... jā nu. 10 dienas, no kurām 9 neklātienē, un man jau pārgāja. Apnika. Noguru.

Bet citās ziņās, ballītes jaunākā folklora sākusies no mana (nevainīgā) jautājuma par to, kur ir lielāka iespēja satikt your local serial killer - liftā vai trepēs? Par atbildi vēl neesam vienojušies. Daļēji because liekas, ka šejienes local serial killer ir mazliet tā kā... nu. Nedara savus uzdevumus. Toties tas, kurš tusē lokāli pa manu Lielmiesta stūri, tas gan drīz varēs sākt izpausties uz pilnu banku. Anyway, ja kāds zinās precīzāk, nu padalieties ar infu. Kaut kā ceru, ka I’m not doomed to live forever.

Bet vēstniecību nācās atlikt, jo, saprotiet, darbs.
Rīt iešu dzīvokli skatīties.

VZ ir ļ noderīgs cilvēks, ko zināt. Viņam ir zajas visām dzīves situācijām. Man te ar to moving visādas vajadzībiņas, ja. Uz visām VZ atbild ar “es zinu tādu zaju, kas šito dara, davaj aizrakstīšu”. Var piereģistrēt uzņēmumu, var čehiski mācīties, visu ko var.

Also, “You should never call a psychopath a psychopath. It upsets them.” (Quote from Killing Eve) Jeb citiem vārdiem, man sāk likties, ka es esmu daudz trakāka nekā man liekas.

Vēl vakar bija sarunas.

kaķ: o! Es varēšu katru dienu iet prom no darba un tad vakarā pieņemt sevi atpakaļ darbā.
VZ: demonstratīvi mest atlūgumu galdā.
kaķ: un tad barčikā salīgt mieru un pieņemt atpakaļ.
...
VZ: varēsi sev izmaksāt prēmijas!
kaķ: jā! Par īpaši smieklīgiem jokiem, piemēram.
...
kaķ: normāli cilvēki dibina uzņēmumu un uztver to visu nopietni un karjera, tas viss... es toties gribu sev izmaksāt prēmiju jau tagad!

Kamēr darbos visi nomiruši.

Vispār šitā grown up epopeja ar to moving, tas ir jajebu sarežģīti. Šodien derētu savākties pietiekami, lai piezvanītu uz jobanu vēstniecību. Dzīvokļu sludinājumi vispār ir kaut kāda elle. Apsveru nogalināt kādu te vietējo un dabūt viņa dzīvokli. Kas vēl? Banka. Tas vispār. Ā, jāizdomā uzņēmuma nosaukums. Kā to vispār dara? Placebo Rush laikam te nederēs. Considered also Steamed Vaginas, bet arī tas liekas neatainotu manu fintech profesionāļa nodarbi. Par kaķi ar mani vispār labāk nerunāt. Kaut kas tur vēl bija. Spēj tikai pats uz sevi nopūsties. Ak jā, vajag jaunas brilles. Jāatrod accountant. Par to, ka kaut kad būs arī veselības apdrošināšanu jādīlo, es vispār nevēlos, tas lai paliek vēlākam. Kompānijas reģistrētājzaja visu oktobri būšot prom.

Vakar trallināju līdz sešiem rītā toties. Tas likās vienkāršāk.

Ā, nav visi tomēr nomiruši. Nu ok.

update about the date with the local woman:

tā sieviete tā arī pazuda. uz mēnesi. nu neko, man ta kas. man te pašai savi visādi ahtungi notika, dzīve iet uz priekšu, fruit salad, jāiet iet, nātru lauki, Tábor, Dresden, tādas lietas. paguvu totāli par viņu aizmirst. vakar viņa atsūtīja ziņu, tur nananā, čaukāiet. nepaguvu uz to vēl atbildēt (jo O_O), pienāk nākamā ziņa, ka vispār viņa jūtas slikti, ka ghostojusi mani un tā negrib darīt, vai mēs varam pa telepurķi parunāt drusku. te man jau atiet O_O un pāriet uz *eyeroll*. I mean, mēs izdzērām vienu kafiju, she doesn't owe me anything. bet nu, kad darbi drusku atslāba, atļāvu piezvanīt, let's just get it over with kind of a thing. un zaja, ja? *facepalm*
zaja iznāca man no skapja kā... hetero! viņai tomēr neinteresējot sievietes un tas viss esot bijis kļūda. un viņa drausmīgi atvainojās, ka ghosted me. un jūtoties baigi slikti, jo tā taču nedara. un vispār. es tur pārsvarā klusēju un ļāvu viņai runāt. teicu, ka it's ok. un beigās viņa tā kautrīgi teica, ka vispār jau mēs tik tuvu dzīvojam, ka, ja es gribot, moš mēs kā friends varam hang out. pasmējos un teicu, ka protams. tad tur kaut kā neveikli sanāca ar sarunas nobeigšanu, man liekas, ka viņa bija ekspektējusi vairāk manas līdzdalības šajā sarunā, bet nu, dude, meh.

citās ziņās, biju paredzējusi šodien dienu pa mājām, bet tur ārā esot atkal puslīdz cilvēcīga temperatūra, tāpēc laikam jātaisās un jāiet tur. varbūt ne gluži uz karnevālu, bet izstaigāties pa rajončegu, uzpildīt savus antihistamīna krājumus.

sapnī toties gāju staigāt viena pati pa kaut kādu Prāgu un Tábor krustojuma pilsētu. pamodos un sapratu, ka savā ziņā mans moving tomēr ir tik ļ end of an era, ka bail, ka viss pārējais sabruks tam līdzi.

vakar biju aizgājusi uz ofisu. neiedziļināsimies tajā, cik tas ir mokoši. parunāsim par to, ka 16:30 sēdējām ar Gariju un vēl pāris cilvēkiem jau pie virtuves galda un malkojām als. bija tiešām jestri. apsmējāmies par mūziku, par visu ko. paklausījāmies gan industriāli caur sliktu speaker, gan arī mid2000s huiņu, gan vēl nezin ko. Garijs atkal centās uzminēt, cik man gadu. teicu, ka you can stop right there. nosmējāmies. izlakām divas pudeles prosecco. tad vīnu. tad vēl vīnu. tad aizgājām uz pabu. tur bija džintoniki. visādi lieliski nosmējāmies. man liekas, ka daudziem maniem kolēģiem palika daudz patiesāks iespaids par mani, bet es nezinu, vai tas ir labi. pēc vēl dažiem džintonikiem es devos māju virzienā, jo nu, dude, bija jau kādi deviņi vakarā un jutos sagurusi.

bet, mīļie cilvēki, man no ofisa tik ilgi jābrauc uz mājām, ka es paguvu atdzīvoties. un tad jau risinājums bija obviozais - lokālais barčiks, here I come. sapingoju vēl Rāžu, kurš teica, ka o!, davaj. šis vakariņojot tagad, bet došoties šas. ierados lokālajā barčikā, kur man nekavējoties atbrīvoja vietu pie bāra. visi metās man prasīt, kur Rāžs. pacēlu uzaci un prasīju, kāpēc viņi domā, ka es zinu? tad drusku saviebos un teicu, ka vispār jau viņš ir on his way. tad viņi tur ņēmās ar wink, wink, nudge, nudge, ka mēs ar Rāžu tā un šitā. vispār, tiešām sāk apnikt, ka cilvēki visu laiku mēģina man piešūt, ka es ar kādu cilvēku esmu pāris. es tikko tikai samierinājos, ka mēs ar Rāžu esam actual draugi. *paskatās nīgri apkārt* tad ieradās Rāžs un visi kļuva vēl līksmāki. es pat tā īsti nepamanīju, ka barčiku aizslēdza, jo man visu laiku lēja. mēs tur aiztrallinājāmies līdz vieniem naktī. tad Rāžs uzspieda man, ka šis brauks mājās ar taksi un tad tas taksis vedīs mani mājās. man gan būtu patikusi neliela pastaiga pa vēso auksto un pielijušo Lielmiestu, bet nu, overprotective friends are overprotective.

man liekas, ka mēs runājām, ka šovakar sazinamies un ejam dzert.

bet man šodien un rīt ir jāstrādā. *nogurst* also *salst*

Vakar aizmirsu ierakstīt cibā, ka šodien jāieraksta cibā, ka vakar biju ielejā.
Vēl es vakar biju ciemos pie TrakZ. Šodien atkal jūtos ļoti domīga par visu.
Also, looks like I’m going to need an accountant. (“If you live in a council flat... next to a river... but are not blind... WHAT?”)

Vēl man interesē, vai Rāžs tiešām šodien uzradīsies Prāgās.

- līdz cikiem šodien vergosim?
- līdz beigsies.
*noskumst*
- best before end
*histēriski smejas*
- tā saka!
- nu jā, es gribētu beigt strādāt pirms pasaules gala. Iedomājies, tur pasaules gals...
- ... jā, vai ne? Visi tur ārā priecājas un mirst, bet tev jāsūta saskaņot. Vai tev vispār spineri jāskatās, gribas piedalīties tusiņā, bet jāgaida, kad izprocesēsies huiņas.

viena no tām dienām darbos, kad sēdi un vienkārši gribas izveikt nelegālus vardarbības aktus masveidā. izstāstīt nevaru.
mierinājums ir tāds, ka šodien īsā diena.
vispār pēdējā laikā dzīve pārsvarā tiek pavadīta kaut kur mana emotional range galējībās (starp very grumpy and amused).

un amused šitajā te, tomēr padalīšos ar mazliet detalizētāku sarunu par to toastie making by Džema.
Džema: Rāž, do we have cheese and ham?
Rāžs: err, sure.
Džema: I don’t know, last I saw the fridge, it was unplugged.
Rāžs: nah, it’s fine.
Taksists O_O
Džema: Rāž, go and check.
Rāžs: nah
Džema: Taksist, go and check the fridge?
Taksists: where is it?
Džema: in there to the left.
Taksists minstinās, minstinās, tomēr aiziet: it’s plugged in.
Džema: check if there is ham and cheese
kaķ: yeah, and whilst you’re there, make it yourself.

vispār saukt microservices dažādos mīklas izstrādājumu nosaukumos nav pati gaišākā doma, kas mūsu uzņēmumam bijusi, baidos teikt.

pirmkārt, tas ir sabojājis visu manu priekšstatu par mīklas izstrādājumiem. I mean, when someone says "berliner", I think of a database, not a berliner. tāpat man ir sabojāts bagel (ar visu salmon, pickle un philli), donut, crumpet, sourdough and waffle. un es te nosaucu tikai tos, kuri man tiešām sabojāti. ir vēl. dahuja vēl.
otrkārt, kad es skatos errorus un tur rakstīts "pancake error", ir salīdzinoši grūti to uztvert in full seriousness. paši saprotiet. bet tas vēl sīkums, ir arī crepe. now tell me how would you read out loud the phrase "crepe error"?

tas nav paaugstinājums, tas ir titulu reorganizācijas jocīgais rezultāts, dude.
also, tiešām uzskatu LinkedIn par kaut kādu elles portālu, kuru lietojot one loses the last will to live.

vēl man kaut kā mistiski ir izdevies kārtējo reizi pārmaksāt manu (jau nomaksāto) student loan. refund pending. apm ņurd. citi iegulda akcijās vai valūtā, es, izrādās, ieguldu student loans company.