tātad Šumperkas Dublin bar, ja? tikko ir ietiptapotas līnijas sniegā. VZ it kā drusku cieš par to, ka nekad neuzzinās, vai tā ir tā zaja, vai nav. bet izrādās, ka atbrīvojušās vietas pie bāra, uhti! also, šis ceļojums pa barčiku ir bijis arī lapiņai, uz kuras velk pivču strīpiņas :D tagad lapiņa kursā, ka there's more! bet nu jā, iekārtojamies pie bāra. es totāli apm ar šo, jo beidzot var izsēdēties visās pozās, kuras grūti nosaukt par sēdēšanu. jo, strādājot full time no mā, es esmu totāli atmācījusies sēdēt krēslā. like, actually Sēdēt Krēslā :D
tieši pretī mūsu vietām ir teļiks, kurā rāda Retro mūzikas kanālu. bet mums aiz muguras ir jukebox, kurā visādi idioti met naudu un aiztiek ekrānu un beigās cieš visi. bet kaut kādā brīdī saliktās dziesmas beidzas un aparāts aiziet randomā spēlēt dziesmas. un te mēs atkal nonākam pie disonanses, skatoties muted teļikā rāda viģiku vienai REM dziesmai, bet jukebox tikmēr spēlē citu REM dziesmu. pie tam, aptuveni vienlaicīgi sākās un beidzās. O_O
neko, ballējāmies Dublinā, viss nananā, visi līksmi. tiek aizsūtīta arī ziņa Hurricane Luckai, ka mēs pilsētā, davaj rīt sadzeram. bet nu barčikā kaut kad jau liek samaksāt un aizdzen prom. priekš cilvēkiem, kuri sāka dzert piecos, liekas, ka divos iet migt ir ok.
tikai kāpēc šie cilvēki pamodās pusdeviņos?
īsi pirms desmitiem izkasījāmies uz āru, atdevu atslēgu apkopējai un devāmies ļaunajā pasaulē. uz Sarkanās Žurkas barčiku. gūgle saka, ka vaļā no desmitiem, bet viņu websaits, ka no vienpadsmitiem. kam ticēt? neko, aizejam (gar Grandu) līdz Žurkai un tur pagalma vārtiņi ciet, baltie mēsli visur, beņķi salikti malā. neko, laikam vienpadsmitos tomēr. aizgājām pastaigā pa Šumperku. kaut kādā randomā virzienā. tur, pāri sliedēm un tad zem sliedēm un tā bija garākā stunda mūžā. nejauši attapāmies atpakaļ pie Granda. visi acis un nesaprot, wtf, kā mēs no turienes nokļuvām šeit? wtf? neko. aizejam līdz Žurkai, tur joprojām tāds pats statuss. neko, paejamies vēl it kā randomā, bet atkal nonākam pie Granda. **nopūta** neko. ies uz Žurku, nupat jau beidzot būs tie vienpadsmit. pie Žurkas izskatās tāpat. bet nu ieejam tuvāk ieejai un izrādās, ka ir citas durvis uz iekšas barčiku un uz tām rakstīts, ka vaļā no desmitiem. ballītes orgkomiteja safeispalmo par sevi un iet iekšā.
a tur neērti beņķi un galdauti! jajebu. neko. piesēdīs. Hurricane L, protams, ka sen atbildējusi, bet te nevienam nekas nav skaidrs un gribas pagūt kafiju un broakstis un iedzert, pirms dealot ar Hurricane L. cenšamies savākties par spīti visiem galdautiem un nezin kam. interjers tur ir diez gan absurds, bet nu. tam vispār kakbe visi bija puslīdz gatavi. ja neskaita, ka uz griestiem ir pulkstens, kurš actually funkcionē. kaut kādā brīdī savācamies uzņemt arī kalorijas un ļ rekomendēju turienes tacos el diablo!
bet īsi pirms tam VZ tomēr ir atbildējis Hurricane L, ka mēs te mēģinam savākties un tad davaj tiekamies? pēc dažāda exchange of messages, VZ vienā izkoļījies, ka mēs Žurkā. Hurricane L uzreiz tāda, ka o, es pēc 5 min būšu. ballītes orgkomiteja nervozi uzņem kalorijas un drusku wtf-ē. pirms brokastu beigām ierodas Hurricane L, ar totālu tornado aphugo mūs abus lidz nāvei, aphugo vēl, tad apsēžas, saka, ka vispār ies tagad pie vecākiem uz pusdienām, bet pēc stundas vai pusotras būs atkal brīva un davaj satiekamies. mēs tādi aphugoti un ap-tornadoed, mājam ar galvu un sakam, ka ok, jā, sure. Hurricane L aizdodas prom.
nez, kā tas no malas izskatījās?
bet toties mums bija iespēja nofinišēt brokastis un ķerties pie vīntonika. ar ko pagaidām noslēgsim part 2 of the insanity story.
ceturtdien ballītes orgkomiteja nīgrojās pa zilo bāru, vane. un tad ap vieniem naktī man radās random ideja - aizbraucam kaut kur weekendā? VZ it kā ohujā un wtf. teicu, ka kāda starpība būt te, vai citur, jo auksti būs visur. VZ viss tāds, ka nu, tā jau ir. pirmais listē bija Tābora, vane. iebakstīju bookingkomā, kas tur ar Dašu. secināju, ka ne tikai penzija Daša ir sold out, bet tur vispār apmēram viss ir sold out un palikušais maksā miljonu. kas ir otra loģiskā vieta, kas nāk prātā? protams, ka Šumperk! apskatamies, a tur dod kakbe norm istabu pa norm cenu. un nu. gudrofōni un mani trigger happy fingers ir dangerous combo. saprotiet paši, es turpat uz vietas nobukoju paliktuvi un vlak tix virzienā uz.
piektdienā pamostoties vispār bija pašai drusku ohujs, ka tiešām nobukojusi. bet nu neko. brauks, vai?
sestdienā tātad bija jāceļas 11, lai īsi pirms pusdiviem sēdētu vlak uz Šumperku. kā jau pierasts, man bija jāstrādā. neko, sabakstīju darbus vlakā. bet kaut kādā brīdī tiek piefiksēts, ka aiz loga rāda dahuja baltos mēslus, ne tikai uz grīdas un kokos, bet arī baltie mēsli turpina krist no gaisa. ballītes orgkomiteja vispār sāk aptvert, ka trips ir nobukots neizdarot pilnīgi nekādu research. un par baltajiem mēsliem piemetas nīgrums. ierodoties Šumperkā visi nīgrojas dažādos veidos un slidinās uz viesnīcu. ejot gar Grandu, rodas dīvaina sajūta, ka nepaliekam tur.
vispār tā paliktuve Pod Radnici ir kaut kā episki normāla. laikam pirmoreiz ballītes travel exp ir tāds, ka viesnīcā viss ir norm. nav ne mauzoleja, ne biedējošu items, ne totāli absurdu sisķiku, neurbj, viss ir vienkārši un norm. O_O tā arī var?
anyway, tiek secināts, ka man ir vēl jāpastrādā, bet gribas to darīt no barčika nevis paliktuvē. barčikā, draudziņi, ir omulīgāk un dod iedzert. tiek saprasts, ka uz Dublinu iet ir konkrēti par agru. neko, velkam ārā gūgli. tur tiek atrasts Šreka barčiks, bet dismissots, jo tur dod pretīga paskata zupu un vietējo Holba pivci, kas ir bvē. kaut ko atrodu, ka ir D123 iestāde, kura izskatās ļ omuliga un nananā. beet, tā ir tur pie stacijas. visi nopūšas un nolemj, ka vismaz kaut kāds iemesls paiet. izslidinamies tagad atpakaļ stacijas virzienā (gar Grandu). aizejam uz D123 un secinam, ja novāktu zsvētku dekoru, tur būtu ļ, ļ omulīgi. tagad ir tikai omulīgi. tur dod balto karstvīnu un.. Stellu. jajebu. neko. izvēlamies havčiku, es pieslēdzos darbiem. viss vispār diez gan omulīgi un ballītes orgkomiteja sāk lēnām atslābt. kad man beidzot beidzās laptopa baterija, izlēmām iet jau uz Dublinu beidzot.
Dublina toties atrodas netālu no paliktuves. slidinājāmies atpakaļ tajā virzienā (gar Grandu). bet šoreiz jau ir smieklīgāk. viss ir smieklīgāk. aizejot uz Dublinu,VZ pamana elektrības rozetes. padomāju par to, ka derētu apdarīt darbus līdz galam, bet nolēmu, ka nuinah. pivcis! vispār šoreiz Dublina bija piebāzta pilna, knapi atradām beņķus un kaut kādu sienas plauktu, pie kā piestutēties. malkojām pivci, vērojām un komentējām vienu overly drāmu pie cita galdiņa. jestrojāmies. smadzene arvien vairāk un vairāk aizgāja brīvdienu režīmā. nojestrojāmies par visu ko. betnu. 'you had to be there' un 'kurš to vairs atceras' :D
eventually tikām arī sēdēt pie galda, kur bija beņķi ar atzveltnēm. ohh, tas bija kļova. man liekas, ka mēs pat atrisinājām dažādas pasaules problēmas. bet nu, nevarēšu jums tā tagad loģiski pastāstīt. also, not giving them away for free, wtf. un tā drāma tur arī beidzot laikam aprima.
toties bijām uzpīpēt un viena zaja, par kuru VZ ir aizdomas, ka tā zaja te strādāja pagāšreiz un skaidroja viņam, kur ir bankomāts, ka jāiet gar soliņiem, bet tur nemaz nav soliņu :D tur tā zaja ar kaut kādu čuvaku stāvēja, tad zaja randomā aizgāja tip-tapot sniegā līnijas. satiptapoja līnijas. tad čuvaks laikam mēģināja pierunāt zaju iet mā, bet zajai bija svarīgāk iet tiptapināt kaut kādu vārdu. čuvaks atmeta ar roku un aizgāja viens. zaja tikmēr līksmi ietiptapināja vārdu, kuru neviens no ballītes orgkomitejas nekā nespēj atpazīt kā legit vārdu, un tad sajutās apm par padarīto un, ka beidzot var iet mā, jo šitas izdarīts.
te es pagaidām iepauzēšu burtu rakstīšanu, jo noderētu actually apdarīt darbus.
