ballītes orgkomiteja kaut kā ļ randomi dabūja ideju no VZ landlady, ka Dečín ir kļova vieta. nejauši pat piebukojām. kas atkal nozīmēja, ka sestdienā jāceļas agrāk nekā darbadienā. iekāpām vecajā labajā Berliner vlak un pēc pusotras stundas jau bijām tur. spriedām, ka vispār Berliner ir diez gan ok exp, ja tur tikai pusotru stundu jāsēž, nevis četras.

pilsētā, protams, ir vājprātīgi auksti. aizejam uz paliktuvi, nananā. viss norm. dzīvoklis ļoti patīkams, tikai boilera placement tualetē ir worrying. tas ir pie griestiem pieskrūvēts, tā gandrīz virs poda. nuok. visi mazliet pagrozās un saprot, ka nu laikam tak jāiet kaut kur. aizgājām randomā klīst pa pilsētu. piezīmēšu, ka pilsētai visapkārt ir tādi kalni, ka bail pat skatīties, kur nu vēl domāt, ka tādā būtu jākāpj. daži kalni ir arī pilsētā un mēs atsakamies tajos kāpt. tiek pamanīts barčiks un vēl ko, bet huiņa no vecpilsētas šajā upes krastā. jāiet pāri. un par laimi pilsētā ir veseli divi tilti!

klīdām pa pilsētu, tur.. nejauši gar tūrisma objektiem, atradām neglīto māju. staigājām pa dažādām ielām, cenšoties neiet pa tām pašām, bet visas, visas ved uz vai nu neglīto māju, vai tur pie tā kluba. rodas tāda neliela feispalma sajūta. un sāc apšaubīt, vai uz šo vietu attiecas formālie fizikas likumi par time / space. bet vispār citādi tīri glīti tur.
also, VZ teica, ka te neviens nav pilsētu plānojis, te visi kaut kā kaut ko sapērk, kaut ko sabūvē, reizēm nākas paprasīt kaimiņmājai, lai nodrupina te vienu stūri, jo savādāk garām vispār nevar tikt. pārdomās aizgājām tik tālu, ja reiz esi iesprūdis, kur nekā vairs garām netikt, gan jau var dabūt, lai caur logiem padod vismaz havčiku. zinkā.

visur dod kaut kādus tizlus pivčus, piefiksējam dažas pilznīcas. viena izrādījās, ka ir kaut kādas viesnīcas reception, tur nelikās omulīgi. gājām atpakaļ pāri tiltam un uz pilznīcu, kas saucas Pie Tilta. jā nu. tā bija kļūda. tur bija ne tikai auksti un dārgi (priekš mazpilsētas), bet arī pabaiss havčiks. un sieviešu tualete bija tā pārsmaržināta ar 4 veidu gaisa smaržinātājiem, ka man izdedzināja deguna iekšpusi, bija jārij antihistamīns un jācer, ka neuzbruks astmas lēkme. pagūglējām citas iestādes un izveidojām priority plan: plāns A bārs pie prinča, plāns B Karls, plāns C zvaigznes sportbārs, kurā dod havčiku.

sākumā gājām pie prinča, tātad. tur tiek secināts, ka dod Krušovici pa 26 krōnām kausiņā. 26 krōnām kausiņā, biedri. izpētot dzērienkarti, tiek atklāts, ka Tatru Tēja tur maksā pavisam mazmazliet dārgāk nekā būtu veikalā pirkt. pie prinča gan arī ir ļoti feispalmīgs dekors un ļoti dīvainas huiņas teļikā. VZ aiz muguras kaut kādi nīgri čuvaki šausminās par Prāgas pivča cenām. grūti pārmest viņiem :D bet. Pie Prinča arī nekurina. like, vispār. visi sēž mēteļos. iekšā temperatūra ir tāda pati kā ārā. I kid you not. nosalām pamatīgi un sapratām, ka ir tomēr jārisina un jāiet sasilt kaut kur. pēc nelielas debates par to, vai zvaigzne, vai Karls, izlemjam, ka Zvaigznes barčiks nav redzēts, nav zināms, vai kurina, bet pie Karla gan likās, ka nesēdēja neviens mētelī, kad bijām gājuši garām. (btw, Karla iešanas pretarguments bija, ka tur tomēr daļēji restorāns.) neko, orgkomiteja samaksā mazliet vis 100 krōnām, satinas, cik vien var un dodas ārā, vējā, aukstumā un vispār nežēlīgajā pasaulē, dodas uz Karls barčiku.

cerams, ka par Karlu uzrakstīšu vēlāk.