te pēdējās dienas, protamska, atkal bijis jāstrādā arī vēlos vakaros (priekš darbadienas, priekš darbamūža). bet šodien kaut kā pamodos, piecēlos laicīgi uz darbu, apdarīju darbos visu ko. un nu. tagad sēžu un domāju, ka man bija kaut kas svarīgs manā personīgajā dzīvē diez gan steidzami jāizdara, ko es visu laiku atlieku, jo darbi. un tā es te sēžu un man nav ne jausmas pat par kontekstu vai jebko. un, kamēr es sēžu, tikmēr jau jauni darbi jādara.

bet tīri tādā local historian tradīcijā tomēr darakstīs to pagājušo weekendu.

tātad, es piecēlos tur ap vienpadsmitiem. kaut ko te grozījos pa māju. ārā ieslēguši spožu prožektoru, tas viss. nemierīgas domas, ka jāiet ārā. pohiņa, pārsteidzoši, ir krietni mazāka nekā gaidīts. bet nu organisms arī nav gatavs būt varonis un kāpt kalnos.
sakaros uzrodas arī VZ ar līdzīgām domām. visi tādi sataisās, sarosās un iet ārā. satiekamies pie VZ mājas un ejam. pēc kāda brīža rodas loģiskais jautājums: "kur mēs ejam?" pēc nelielas apmaiņas ar kapteiņa cienīgām asprātībām, ballītes orgkomiteja nolemj, ka vispār jau šovasar nav būts hipijnīcā, aizies moš tur, noķert pēdējo brīdi. (es pat neko neteikšu, ka nevienam neienāca prātā, cikos tā dīvainība vispār ver barčiku vaļā.) visi ejam.

aizejot kaut kur līdz Smichov, orgkomiteja vispār sāk justies kaut kā.. sagurusi. Višehradu atmetam, jo nav nevienas jaudas kāpt kalnā. visi aizdomājas, kas vispār tāds labs zināms un domīgi secina, ka viss ir kalnā. bet tad VZ atceras par bedres barčiku, kas, kā viegli iedomāties, ir bedrē nevis kalnā. turpinot iet visi apdomājas un saprot, ka bedres barčiks būs The Solution šodienai.

bedres barčikā viss la. pivcis la, saule la, viss la. bitch čatā iet izteikti jestri. viss vienkārši la. bet nu ap septiņiem visi nosalst un aiziet uz Brāļu barčiku. jestrs vakars indeed. smaidīga sejiņa.

svētdienā visi vispār kaut kā mistiski pamostas desmitos, bet kaut kā organisms pavisam saņurcīts un prasās kaut kāda mieriņa. ārā gan atkal prožektoru ieslēguši un ir neliela vainas sajūta par. bet nu VZ iedzīvojies kaut kādā Au un visi nolemj brīdi pačillot pa mājām. bet kaut kur kādā brīdī tomēr uzvar tā vēlme atrasties ārā, visi sarosās, sataisās un aiziet uz restaurace Kamera. sažūžojas tur ar pivčiem, atkal līdz nosalšanai, un aiziet parastajā takā uz SpB. nospriež, ka bijis fantastisks ceturtdienas vakars, kas faktiski beidzies tikai svētdienas datuma naktī. well, tehniski ņemot, datums laikam bija jau pirmdienas.

toties tā JBJ huiņa vispār ir kļuvusi par kaut ko totally unpredictable un es esmu nolēmusi, ka nav jēgas mēģināt tur kaut ko saprast vispār. da ko tā saprašana mainītu anyway? vienbrīd atkal aktīvi gribēju visu izbeigt pavisam un vispār. bet nu, pagājušoreiz, kad es visu un pavisam izbeidzu, viņš nopirka tix uz Prāgām. pagaidām esmu nolēmusi tajā neiedziļināties vispār, lai cilvēks dara, ko nu cilvēki dara. nē nu, I'm using the word "cilvēks" v loosely here. tur tā iekšējā emocionālā pasaulīte apmēram tik pat efektīva kā manējā.