te ir mazliet priecīgas murmulēšanas. domāju, ka nevienam nav noslēpums, cik grūti man iet ar cilvēkiem. tāpēc katru reizi, kad ir viegli un vienkārši, to novērtēju. un šodienu pagaidām vadu izlaidusies uz sōfas, apmierināti murmulējot savā nodabā un jūtot tādu kā patīkamu sajūtu par vakardienas vakaru.

ak jā. parunāsim vēl par laikapstākļiem. vakar biju izgājusi pusdienlaika pastaigā uz jauno Lidl, atpakaļceļā novilku jaku un bija karsti arī tā. šodien atkal birdina baltos mēslus. bail domāt, kas būs rīt. nesen ar Džemmu barčikā kāreiz runājām, ka cilvēki, kuri nedzīvo uz šīs salas, nesaprot, kā var veselu sarunu izvērst par laikapstākļiem vien. bet te tas viss ir tik absurds brīžiem...

un tagad kā lai saņemties pastrādāt ta?